Piemēri, kas spilgti izgaismo katastrofālo ārstniecības personāla trūkumu reģionos, tālu nav jāmeklē. Tā pagājušajā vasarā Daugavpils slimnīcā nenotika operācijas, jo atvaļinājumu dēļ nebija personāla, kas strādā. Bet otra galējība ir tāda, ka atsevišķiem speciālistiem darba diena slimnīcā mēdz paiet bezdarbībā.
“Reģionālajās slimnīcās vidēji 25 pacienti tiek uzņemti diennaktī, turpretī atalgojums visām slimnīcām tiek novirzīts vienāds. Mēs samaksājam lielu atalgojumu ārstam, kurš tur dežūrē, bet vidēji viņam diennaktī ir viens pacients,” norādīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Lai to risinātu, Veselības ministrija sola ķerties klāt reformām. To galvenā būtība – nodrošināt pakalpojumus tur, kur ir attiecīgā kvalitāte un speciālisti.
“Ir slimnīcas, kur speciālisti ir tikai “uz papīra”. Ja tur to pakalpojumu nevar nodrošināt, tad labāk mēs to pārceļam 30 līdz 40 kilometrus tālāk, kur speciālisti to var nodrošināt,” sacīja ministrijas valsts sekretāre.
Visu vasaru notiks Veselības ministrijas tikšanās ar katru no reģionālajām slimnīcām un pašvaldībām, lai spriestu, no kādiem pakalpojumiem, iespējams, vajadzētu atteikties.
Tikmēr Slimnīcu biedrībā brīdina –
ja visus speciālistus un pakalpojumus vēl vairāk koncentrēs galvaspilsētā, tad rindas kopumā pieaugs un veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka.
“Mēs nepiekrītam tam, ka Veselības ministrija saka, ka viņi visu laiku pārmaksā par veselības aprūpes pakalpojumiem. Ņemot vērā pašreizējo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu, ļoti zemās izmaksas, ļoti zemās mediķu algas, tā nekādā ziņā nav pārmaksa,” sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.
Arī pašvaldības, kurās slimnīcas daudziem iedzīvotājiem nodrošina darbu, uzsver – finansiālais ieguvums nedrīkst būt galvenais iemesls kaut kā likvidēšanai.
“Mums ir nepieciešama vesela sabiedrība. Un mums ir nepieciešama vesela sabiedrība ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā,” komentēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Bažas ministrija noraida - nekas netiks atņemts pavisam. Runa ir to, vai uzņemšanas nodaļas un citus pakalpojumus reģionos vajag nodrošināt visu diennakti.
“Tas, ko paņemsim nost, būs nakts darbs.
Un nakts darbs būs tas, kur tā nauda paliks, un tā, visticamāk, tiks novirzīta algām,” sacīja Mūrmane-Umbraško.
Rīgā un lielajās pilsētās diennakts aprūpe saglabātos tādā apmērā kā pašlaik, bet mazajās slimnīcās nakts darbu varētu saglabāt izņēmuma gadījumos.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.
Eksperti gan norādījuši - gadiem ir vērojama situācija, ka slimnīcas slēpušas to reālās spējas sniegt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus.
Arī pārskatot datus, Veselības ministrija jau iepriekš neizslēdza, ka vairākās slimnīcās noteiktais līmenis varētu tikt pazemināts. Dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.
