Jana Veraļeva, kas ar trīsgadīgo bērnu tikai nesen atgriezusies Latvijā, stāsta, ka privāto izglītības iestādi bērns sācis apmeklēt janvārī. Taču martā pēc lūguma pārcelt bērnu uz grupiņu vecākiem bērniem, noticis incidents, pēc kura viņa izlēmusi pārtraukt līgumattiecības ar pirmsskolas izglītības iestādi.
"Atnācu uz bērnudārzu agrāk, nekā parasti un sastapu savu bērnu noraudājušos, sapampušām acīm, visu asarās.
Es prasīju, kas noticis? Bērns pateica, ka audzinātāja viņai iesita par to, ka viņa nespēja izpildīt viņas prasības," stāsta bērna mamma Jana Veraļeva.
Bērnudārza vadība sākotnēji no intervijas atsakās, taču vēlāk piekrīt sarunai. "Ko es varu kategoriski un droši pateikt, ka tas tā nav un nav bijis," stāsta privātās pirmsskolas izglītības iestādes “Zelta rasa” vadītāja Elita Bukovska.
Vadītāja norāda uz vecāku attieksmi, ierodoties pakaļ bērnam. "Vai tevi sita – parasti ir tāds jautājums. Kā jūs zināt, jautājums ir 50% no atbildes.
Šo situāciju redzēja vēl 2. grupas skolotāja un auklīte. Ir paraksts par to un mēs uzskatām, ka mūsu vainas nav. Vienkārši varbūt vecāks nav sapratis šo situāciju."
Ja konfliktsituācija būtu risinājusies pašvaldības bērnudārzā, klasiskā rīcības shēma būtu iesaistīt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI). Tas būtu jādara bērnudārza vadībai. Tā kā šajā gadījumā iesaistīts privātais bērnudārzs, vecākiem par notikušo jāziņo arī Valsts policijai.
"Sūdzības par pirmskolām mēs saņemam diezgan bieži un, ja mēs skatāmies statistiku, tad 2015. gadā mums ir bijušas 40 pārbaudes, pamatojoties uz sūdzībām, un 2016. gadā tās ir bijušas 50 bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes," atzīst VBTAI pārstāve Inga Krastiņa.
Neatkarīgi no izglītības iestādes piederības, sūdzības vērtē arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).
No tūkstoš problēmsituācijām, kas pērn saņemtas iesniegumos, desmitā daļa bija saistīta ar pirmsskolas izglītības iestādēm.
Vecāki sūdzas par mācību slodzi, par drošību, par to, ka bērnam nav iemācīts lasīt un arī par vardarbību, kas vērsta pret pirmsskolas vecuma bērniem. Dienestā novērtos, ka daudzu sūdzību varētu nebūt, ja būtu notikusi savstarpēja saruna.
"Tā komunikācija ir nepietiekamā līmenī bieži vien. Es smejoties saku, ja latvietis ar latvieti mācētu sarunāties, man darbs būtu uz pusi mazāks," klāsta IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.
VBTAI apstiprina, ka no saņemtajām sūdzībām 2015. gadā vardarbība bērnudārzos apstiprinājusies piecos gadījumos, bet pērn sešos gadījumos.
Ja nav liecinieku, nav viegli pierādīt, kas patiesībā noticis. Pēc iesnieguma saņemšanas iestādei būs jāizvērtē arī notikušais ar Janas bērnu.
