Majoru peldvietas glābēji: Lielākoties cilvēki slīkst alkohola reibumā

Sākoties vasaras karstajam laikam, arvien vairāk cilvēku izvēlas doties peldēties vai vienkārši atpūsties pie jūras vai kādas citas ūdenstilpes, tāpēc arvien aktīvāk darbojas glābēji, kas peldvietās uzrauga drošību pie ūdens. Majoru peldvietas glābšanas stacijā glābēji Dmitrijs un Artūrs uzsvēra, ka lielākoties slīkšana notiek alkohola reibumā.

Majoru peldvietas glābšanas stacijā tiekos ar glābējiem – 25 gadus veco Dmitriju un Artūru, kam ir tikai 19 gadi. Dmitrijs glābēja pienākumus pilda visu cauru gadu, savukārt Artūrs darbu uzsāka tikai šovasar, pēc vidusskolas absolvēšanas. Abi jaunieši uzsvēra – lai strādātu par glābēju, galvenais ir prast peldēt, pārējo iemācīsies obligātajās glābēju apmācībās.

“Galvenais kaut kā izturēt pirmo sezonu, [kad], liekas, ka cilvēks iet ūdenī – oi, viss, vajag obligāti pieskatīt. Pēc tam, kad jau ir tā otrā, trešā sezona, tad jau tā mierīgāk.

Protams, emocionāli ir drusciņ nogurums, ja ir karsta diena, kad ir ļoti daudz cilvēku – ar ļoti daudziem cilvēkiem jāiet un jārunā, jābrīdina, kaut ko jāizstāsta, cilvēki arī paši vēršas – visu laiku kaut ko prasa. Ir laiku pa laikam tāds “oof”,bet pēc tam jau viss ir mierīgi,” stāstīja Dmitrijs.

Darbadienas ir pulksten deviņiem rītā līdz pat deviņiem vakarā. Karstajās dienās katru pus stundu notiek patrulēšana – izstaigājot pludmali ar kājām, izbraukājot ar kvadraciklu, vai arī sēžot novērošanas krēslos, taču lietainajās dienās patrulē retāk, un vairāk dara citus darbus, piemēram, veic inventāra pārbaudes vai trenējas.

“Pirmais, ko izdarām – mēs pārbaudām inventāru, vai viss ir uz vietas, vai viss ir kārtībā, tad mēs izstumjam laivu pludmalē, arī pārbaudām, vai strādā motors, viss – izbraucam, pie reizes arī izmēram ūdens temperatūru no paša rīta,” pastāstīja Artūrs.

Savukārt Dmitrijs norādīja, ka visu laiku notiek arī komunikācija ar cilvēkiem, jo glābēji ir pirmie, pie kā pludmales apmeklētāji vēršas pēc palīdzības.

“Diezgan bieži cilvēki nāk ar visādām maziņām traumām, ar lielām traumām. Ļoti bieži karstajās dienās bērni pazūd, tādā ziņā arī ļoti bieži pie mums vēršas. Tad mums pa rāciju ir jāizsauc arī, piemēram, Bulduru stacija, lai viņi ar kvadraciklu izbrauc uz Dzintaru pusi, un mēs arī izbraucam, piemēram, uz Dzintaru pusi, lai mēs kopā varētu pameklēt un atrast to bērniņu. Cilvēki diezgan bieži arī vēršas ar visādiem jautājumiem – ar jautājumiem par karogiem, ar jautājumiem par ūdens temperatūru, tur “šodien ir karsts, kāpēc tik auksts ūdens?”. Nu, ūdens ir ūdens – tā taču ir jūra, nevis kaut kāda upe vai ezers,” sacīja Dmitrijs.

Tomēr glābēju darbu neapgrūtina karstie laikapstākļi, bet gan cilvēku pārgalvīga, neapdomīga rīcība, un arī alkohola lietošana.

“Lielākoties cilvēki slīkst alkohola reibumā,” atzina Artūrs.

Viņam piekrita Dmitrijs: “Es arī uzskatu, ka alkohols ir lielākā [problēma]. Pirmkārt, tas ir alkohols un kaut kāda lieka drosme. Otrkārt, ir tas, ka vecākiem pašiem jāpieskata savus bērnus. Nedrīkst pilnīgi paļauties, protams, ir glābēji, viņi, ja kas, palīdzēs, ieraudzīs viņu un reaģēs, bet par bērniem vecākiem jāatbild pirmkārt,” norādīja glābējs.

Artūrs ar Dmitriju uzsvēra, ka būt par glābēju ir ļoti atbildīgs darbs, tomēr iespēja palīdzēt cilvēkiem un vienkārši ik dienu atrasties pie jūras, ir tā vērts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt