Kā taupa Rīgas Teikas vidusskolā
Rīgas Teikas vidusskolā aizrit intensīva mācību diena. Brīdī, kad ierodas Latvijas Radio, ir starpbrīdis. Tas ir laiks, kurā visaktīvāk tiek izmantotas koplietošanas telpas, gaiteņi.
Daudzi varbūt pat nemaz nepamana vienu no skolas enerģijas taupīšanas veidiem – vietām koplietošanas telpās netiek ieslēgts pilnais apgaismojums, bet tikai puse no lampām.
Skolas direktore Guna Pudule stāsta – tā ir viena no vairākām aktivitātēm, kuras skola īsteno, lai mazinātu elektrības rēķinus.
"Mēs izslēdzam vakarā pēc visiem treniņiem apgaismojumu. Manuāli gan mums tas jādara. Tāpat arī izgaismoto nosaukumu "Rīgas Teikas vidusskola". Arī tas tiek atslēgts. Tad vēl pamazām paši nomainām kvēlspuldzes pret LED. Arī tas nav tik vienkārši, jo ir jāmaina visa sistēma kā tāda, tur vēl jāiegulda papildus līdzekļi," skaidro Pudule.
Viņa gan norāda – elektrība arī ir galvenais, uz ko var ietaupīt skola. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri ir ietaupīti virs četriem tūkstošiem kilovatstundu. Grūtāk ir ar silto ūdeni, jo tas nepieciešams kā virtuvē, tā labierīcībās. Ietaupīt vēl vairāk nevarot arī uz siltumu, lai gan šajā ziņa jau ir kas darīts – pašvaldība ir noteikusi zemāku iekštelpu temperatūru un vēl zemāka tā ir brīvdienās.
Pudule gan atzina – līdzīgi kā daudzviet arī Teikas vidusskolā ir novecojusi un ne pārāk laba ventilācija.
Un nu pie jau tā zemākas iekštelpu temperatūras arī ziemas aukstākajos mēnešos nāksies vērt vaļā logus, lai izpildītu gaisa kvalitātes prasības.
Tādēļ viņa ar bažām gaida ziemas spelgoni, cerot, ka tas skolēnus un darbiniekus pārāk nesaldēs.
Meklē iespējas, kā skolās ietaupīt
Ļoti daudzas pašvaldības šajā laikā ir izstrādājušas ieteikumus, kā izglītības iestādēm ietaupīt enerģiju. Tas darīts arī galvaspilsētā. Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks skaidro – izglītības iestādēm noteikts darbadienās samazināt temperatūru par vienu grādu, salīdzinot ar iepriekšējā periodā iestatīto, savukārt brīvdienās un naktīs – par 4%. Tā cer ietaupīt 15% enerģijas. Šobrīd Enerģētikas aģentūra strādā, lai jau individuāli skolās meklētu iespējas ietaupīt.
"Mēs esam arī rīkojumos pievienojuši klāt salīdzinoši garu kontrollapu, kurā jebkurš iestādes vadītājs var iepazīties un faktiski organizēt vēl papildu pasākumus. Mēs lielāko daļu enerģijas šobrīd veltīsim tieši tam, lai šie pasākumi tiktu ieviesti, faktiski arī apsekojot ēkas un palīdzot atsevišķās iestādēs identificēt papildu pasākumus," stāsta Ikaunieks.
Savukārt elektroenerģijas tirgotāja, uzņēmuma "Enefit" biznesa klientu segmenta vadītājs Edgars Cvetkovs iespējas ietaupīt skolām dala divās daļās – ir īstermiņa un vidēja termiņa risinājumi.
Vidējā termiņā skolas, ja tām pietiek līdzekļu, var domāt pat par saules paneļu uzstādīšanu, kā arī mainīt apgaismojumu uz LED iekārtām.
Par īstermiņa risinājumiem turpina Cvetkovs: "Pirmais, visvienkāršākais ir apgaismojuma izslēgšana telpās, kuras nelieto. Piemēram, pusdienu pārtraukumos nav nepieciešams apgaismojums visās telpās. Tāpat var ierobežot elektroierīču lietošanu, būtu ļoti labi, ja ierīces atslēgtu no strāvas brīžos, kad tās nav vajadzīgas. Un, ja ir iespēja, tad arī apkures temperatūras samazināšana varētu būt kā opcija, piemēram, vakaros, brīvdienās."
Tāpat īstermiņā skolas var pārskatīt elektroenerģijas iepirkuma stratēģiju – proti, ir jāiegulda laiks, lai izvērtētu visas iespējas, tādējādi izvēloties to, kurš ilgtermiņā var palīdzēt ietaupīt daudz naudas.
