Magoņa un Osinovska lietas tiesnesis iepriekš vairākkārt nonācis disciplinārkolēģijas redzeslokā

Vidzemes rajona tiesas Limbažos tiesnesis Kārlis Jansons, kurš, izskatot pirmajā instancē bijušā „Latvija dzelzceļa” šefa Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska kukuļošanas lietu, viņus attaisnoja, iepriekš vairākkārt nonācis Tiesnešu disciplinārkolēģijas redzeslokā un saņēmis sodus.

Magonis un Osinovskis tika apsūdzēti par iespējamo kukuli pusmiljona eiro apmērā, ko Magonim esot devis Osinovskis par vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no miljonāram piederoša uzņēmuma „Skinest Rail”.

Magoņa un Osinovska lietas tiesnesis iepriekš vairākkārt nonācis disciplinārkolēģijas redzeslokāLinda Spundiņa

Lietas prokurorei Evitai Masulei grūti komentēt, kāpēc tiesnesis attaisnoja apsūdzētos, jo nav sagaidīts vēl lietas pilnais spriedums, kurā atklāti motivējošie iemesli šādam iznākumam. Viņa atklāja, ka sajūtas par spriedumu ir divējādas.

“Ņemot vērā, kā gāja mums tiesvedības process, mani šis spriedums nepārsteidz. Bet no otras puses, ņemot vērā, kādi juridiskie apstākļi bija jāizvērtē šajā lietā, un vai to tiesnesis ir izvērtējis, kam tā kā būtu bijusi nozīme, no tā viedokļa spriedums pārsteidz,” atzina prokurore.

Prokurore atklāja, ka spriedums pilnībā vai kādā daļā tiks pārsūdzēts.

Masule skaidroja, ka par kukuļošanu liecināja notikušās apsūdzēto sarunas un tālākās darbības.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem aizturēja Magoni pēc iespējamā kukuļa saņemšanas. Viņa automašīnas bagāžniekā maisiņā tika atrasta skaidra nauda – 499 500 eiro.

Skatīt Magoņa un Osinovska lietu Vidzemes rajona tiesā Limbažos sākotnēji nebija paredzēts. Prokurore Evita Masule krimināllietu nodeva izskatīšanai Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesai. Tā tika piešķirta tiesnesei Inārai Janēvičai.

Dienu vēlāk tiesnese nolēma lietu nodot Vidzemes rajona tiesai Limbažos, pamatojoties uz to, ka noziegums tika pārtraukts Salacgrīvas novadā, un lieta jāskata tā rajona tiesai, nevis izvēloties tiesu pēc apsūdzēto un liecinieku dzīvesvietas. Tad lieta tika iedalīta tiesnesim Kārlim Jansonam.

Tiesnesis Jansons savā darbībā zināms ar to, ka 2014. gadā attaisnoja kādreizējo Ādažu pašvaldības policisti Andru Veipu, kura bija apsūdzēta par braukšanu alkohola reibumā. Sieviete bija acīmredzamā alkohola reibumā, turklāt to pati likumsargiem atzina, un tas tika fiksēts videoierakstā.

Jansona rīcību vērtēja Tiesnešu disciplinārkolēģija. Tā viņam piemēroja rājienu, jo tiesnesis nebija noskaidrojis objektīvu patiesību.

Jansons Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšā stājies jau vairākkārt.

2019. gada novembrī disciplinārkolēģija uzlika Jansonam sodu – rājienu par „ex parte” sarunām jeb sarunām bez abu pušu dalības. Konstatēts, ka tiesas sēdes pārtraukumā viņš pieteicēja pārstāvim izteicis savu personisko viedokli par to, vai nebūtu lietderīgi iegūt papildu pierādījumus, ar kuru palīdzību varētu pilnīgāk noskaidrot objektīvo patiesību lietā. Tāpat Jansons tiesas sēdes laikā ar aizstāvi ir klusi sarunājies pie tiesas galda, tādējādi liedzot otrai pusei dzirdēt sarunu un piedalīties tajā. Turklāt tiesnesis, sākot skatīt lietu, nav pārbaudījis pie administratīvās atbildības saucamās personas un viņa aizstāvja personu apliecinošus dokumentus, nav pārbaudījis lietas dalībnieku pilnvaras, bet pēc paskaidrojumu sniegšanas nosaucis pie atbildības sauktās personas aizstāvja vārdu un uzvārdu, kas papildus varēja radīt iespaidu, ka tiesnesim aizstāvis ir personiski pazīstams un bauda īpaši labvēlīgu attieksmi, minēts disciplinārkolēģijas lēmumā.

Vēl gadu iepriekš, 2018. gadā, disciplinārkolēģija secināja, ka Jansons, taisot spriedumu, apsūdzētajam, kurš atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanas laikā ieskaitījis laiku, ko apsūdzētais pēc Latvijas lūguma pavadīja apcietinājumā Lielbritānijā. Taču atklājās, ka Jansona sastādītajā spriedumā neiekļauts aizturēšanā pavadītais laiks Latvijā. Tādēļ ar tieslietu ministra rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta pret Jansonu par rupju nolaidību lietas izskatīšanā. Tikmēr pats tiesnesis atzina, ka pieļāva neuzmanības kļūdu. Tiesnešu disciplinārkolēģija secināja, ka Jansons ir pieļāvis rupju nolaidību lietas izskatīšanā, jo tiesnesis rīkojās augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, un, konstatējot pieļauto nevērību, necentās to novērst Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt