Rīgā septembrī mācības tiks sāktas simt skolās. Kā stāsta Rīgas domes izglītības projektu vadītāja, ēdinātāji šovasar meklēti 25 skolām, kur pavasarī iepriekšējie līgumi beidzās. 17 skolās barotāji jau zināmi, bet astoņu izglītības iestāžu gadījumos pretendenti strīdējušies.
''Iemesls, kāpēc rezultāti tiek apstrīdēti, ir saistīti ar vērtēšanas procesu. Iepirkuma nolikumā noteikts, ka punkti tiek piešķirti par bioloģiskajiem nacionālajiem un integrēti audzētajiem produktiem, kā arī par šo produktu izmantošanu ēdienu kartēs. Ir paredzēts, ka konkrētu produktu var aizstāt ar svaigu un sezonālu. Piemēram, ja ēdienkartē ir minēt auglis banāns un kāds pretendents piedāvā gan banānu, gan to aizstāt ar Latvijā audzētu ābolu, tad punktus piešķir par diviem produktiem. Bet, ja paliek pie principa, ka punktus piešķir tikai par produktu, kas minēts ēdienkartē, paliek punkts tikai par banānu,” stāsta Graudumniece.
Tādēļ pēc Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma Rīgas dome pārvērtēs, kas ēdinās septiņu skolu audzēkņus. Graudumniece gan uzsver, ka līguma slēgšanas kavēšanās neietekmēs ēdināšanu, ko turpinās iepriekšējā firma līdz jaunā pretendenta ienākšanai skolā. Rīga līgumus ar skolēnu barotājiem slēdz uz trim gadiem, un vidējā līguma summa ir 450 tūkstoši eiro. Ar šo rudeni valsts dotēs pirmo četru klašu skolēnu ēdināšanu.
“Valsts dotācija ir 1,42 eiro par pusdienām, un šāda pati cena noteikta Rīgas domes lēmumā kā maksimālā cena par pusdienām – tās sakrīt. Piedāvātās cenas var būt atšķirīgas, bet, tā kā mēs neesam ieinteresēti, lai pretendenti šo cenu nosaka zemāku - jo tad varētu būt šaubas par ēdināšanas kvalitāti -, tad cenas kritērija svarīgumu mēs esam mazinājuši, tātad cenai nav noteicošā nozīme tajā, kurš uzvar,” saka Graudumniece.
Rīga gan nav to pašvaldību vidū, kas arvien biežāk apņemas arī pārējo klašu skolēniem uzsaukt pusdienas. Pirmajām sešām klasēm, atskaitot Rīgu, teju visur par maltīti maksā pašvaldības, stāsta Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure:
''Līdz pat 12. klasei pašvaldības skolēnus ēdina 35-40% apmērā, savukārt 1.-9.klases – pat 70% apmērā, tas nozīmē, ka pašvaldības palielina klašu skaitu, kam tik nodrošināta siltā ēdināšana.''
Gandrīz desmit skolās ēdinātājs būs pavasarī bēdīgu slavu izpelnījusies Lietuvas kompānija «Kretingos maistas». Tā piedāvāja sliktākas kvalitātes pārtiku, nekā solīts un prasīts, tāpat problēmas bija ar higiēnas noteikumu ievērošanu. Šī kompānija arī biežāk redzama kā sūdzību iesniedzēja pašvaldību iepirkumos par ēdināšanu. Firma konkursos nu startē zem cita nosaukuma – kā pilnsabiedrība «Ēdiens.lv». Uzņēmuma pārstāvis jurists Ivars Straume apgalvo, ka kompānija esot mainījusies:
''Nodarīja mums ļaunumu tas iepriekšējais skandāls. Šobrīd it kā mūs negrib īsti ņemt, bet visi vecie klienti, kas mums palika, ir apmierināti, nevienam nekādu pretenziju, jautājumu nav. Par bioloģisko pārtiku – uzskatu ka tā prasība ir ļoti adekvāta, ja bērni jābaro, bet bieži problēma ir kritērijs, ka tam bioloģiskajam ražotājam ir jābūt 50 kilometrus no pasūtītāja. To kritēriju grūti izpildīt, jo bioloģisko ražotāju ir maz un tad līgumi nav pieejami. Bet šobrīd visi produkti, ko mēs piedāvājam bērnu ēdināšanai, ir ar ''zaļo karotīti' un visi ir sertificēti. Šobrīd cena nav prioritāte, bet produkta kvalitāte, ēdiena dažādība, ''zaļā karotīte'', un tas arī ir pareizi.''
1. septembrī darbu atsāks gandrīz 800 skolu.
