LIZDA: Studiju kredītu dzēšanas atcelšana negatīvi ietekmēs studētgribētāju skaitu nozarē

Valsts vairs nedzēsīs studiju un studējošā kredītus par darbu noteiktās jomās. Studentu apvienība kredītu dzēšanu sauc par zaudētu bonusu, taču atbalsta jauno kreditēšanas modeli, kas tapis iepriekšējā vietā. Savukārt izglītības darbinieku arodbiedrība vērtē, ka tas negatīvi ietekmēs studētgribētāju skaitu nozarē.

Viedokļi par studiju kredītu dzēšanas atcelšanuSintija Ambote

Pērn studiju un studējošā kredītus valsts dzēsusi ap 3000 cilvēkiem, kas nodarbināti valsts pārvaldes iestādēs, tiesā, kā arī pedagogiem, mediķiem, sociālajā vai kultūras jomā strādājošajiem. Izglītības un zinātnes ministrijas speciāliste Diāna Laipniece norādīja, ka kredītu dzēšanu līdz šim bija iespējams nodrošināt par pāri palikušiem līdzekļiem, kuru vairs nebūs, jo plānots ieviest jaunu studiju kreditēšanas modeli, lai studentiem vairs nebūtu jāmeklē otrs galvotājs valsts galvotajiem aizdevumiem. Iepriekš kredīti ņemti mazāk, nekā bijis paredzēts, jo bija grūti atrast otro galvotāju. 

Laipniece neuzskata, ka kredītu dzēšanas apturēšana būs negatīva:

"Līdzekļi, kas novirzīti kredītu dzēšanai, bija 1,3 miljoni eiro. Vidējā atmaksa par šiem kredītiem ir 25 eiro mēnesī. Domāt, ka cilvēkam dzēsīs šādu summu un noturēs viņu kādā profesijā, man šķiet, ir nepamatota.

Cilvēku var noturēt profesijā konkurētspējīgs atalgojums."

Amatus, kuriem jādzēš kredīti, ik gadu priekšlikumu veidā iesniegušas ministrijas, un tādēļ profesijas ik gadu ir citas. Tāpēc ministrijas ieskatā grozījumi nemazinās studēt gribētāju skaitu konkrētajās jomās, jo līdz šim, ņemot kredītu, studentiem nebija nekādu garantiju, ka valsts to dzēsīs nākotnē.

Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina komentēja, ka studenti jau iepriekš nebija apmierināti ar to, ka kredītu dzēšanas mehānisms ir necaurspīdīgs. Lai gan studenti nav apmierināti, ka kredītus vairs nedzēsīs, viņiem šķiet labs jaunais kreditēšanas modelis.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Signe Šetlere gan vērtēja, ka kredītu dzēšana nav izšķiroša lēmumā par to, vai studēt kādu no jomas profesijām, jo pamatā medicīnas nozarē studijas norit par valsts līdzekļiem.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) grozījumiem par kredītu dzēšanas atcelšanu iebilduši, un arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pārliecināta, ka tas ietekmēs nozari.

"Ja pedagogs mazajā skolā māca, piemēram, vēsturi, bet, saprotot to, ka skolu tīklu optimizē un grib vēl kādu mācību priekšmetu mācīt... Un tad, lai iegūtu visus izglītības dokumentus, viņam ir jāstudē divi gadi.

Ja viņš strādā, tātad paralēli studijas var būt, visticamāk, neklātienē, kur ir jāmaksā. Aptuvenā studiju maksa ir 1500 eiro gadā. Kad viņš atpelnīs šo investīciju sevī?

Un šis bija tomēr viens no atbalsta mehānismiem. Un arī tā summa - aptuveni 200 000 tieši pedagogiem studiju un studējošo kredītu dzēšanai. Mēs uzskatām, ka tādu ministrija varēja atļauties resorā atrast. Un tas parāda šo attieksmi un neizpratni par situācijas nopietnību," stāstīja Vanaga.

Esošā izglītības kreditēšanas sistēma darbojas teju 20 gadus. Ministru kabineta noteikumus par pilnveidoto studiju un studējošā kreditēšanas modeli Izglītības un zinātnes ministrija plāno virzīt izskatīšanai valdībā nākamā gada sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti