LIZDA izsaka neapmierinātību par IZM neefektīvo un gauso darbu un uzskata, ka esošā kritiskā situācija augstākās izglītības un zinātnes nozarē var apdraudēt sociālo mieru. Nozares kritiskās situācijas neuzlabošanās gadījumā LIZDA aicina Latvijas Republikas tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā, lai panāktu Latvijā spēkā esošu likuma izpildi. LIZDA pieprasa atbildīgajām valsts amatpersonām steidzami pildīt Zinātniskās darbības likuma 33.2. pantu, veicināt IZM darba grupā izdiskutētās Vienošanās par augstākajā izglītībā un zinātnē strādājošo cienīgu darba samaksu parakstīšanu, veikt Valsts pētījumu programmu maksājumus, piešķirt papildus līdzekļus zinātnes grantu finansēšanai no valsts budžeta.
Pagājuši vairāk nekā septiņi mēneši kopš 2012.gada 4.jūlija, kad tika parakstīts IZM un LIZDA Sadarbības memorands, kura 8.punkts nosaka: "Par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas jautājumu tiek noslēgta atsevišķa vienošanās (tālāk tekstā - Vienošanās). IZM organizē darba grupas izveidošanu". Pēc LIZDA vairākkārtējiem un neatlaidīgiem atgādinājumiem darba grupa tika izveidota 2012.gada oktobrī. LIZDA izstrādāja Vienošanās tekstu, pret kuru pēdējā 2013.gada 31.janvāra sēdē neiebilda neviens darba grupas loceklis, kā arī 5.februāra Latvijas profesoru apvienības sēdē ministrs par šo dokumentu izteicās pozitīvi. Divu nedēļu laikā, ko IZM uzskatīja par nepieciešamu iespējamo ieteikumu iestrādāšanai un viedokļu saskaņošanai, IZM vadība nebija varējusi Vienošanās tekstu apstiprināt, lai 14.februārī ar darba grupas locekļiem varētu par to galīgi vienoties. Sēdes datums tika pārcelts. Ņemot vērā to, ka kopš 24.janvāra LIZDA no IZM nav saņēmusi nevienu jautājumu vai iebildumu par Vienošanās tekstu, uzskatām, ka Vienošanās virzīšana parakstīšanai no IZM vadības puses tiek apzināti novilcināta, kas nav laba sociālā dialoga prakse un ir pretrunā ar 2012.gada 3.februārī starp IZM un LIZDA noslēgto vienošanos par sadarbību.
2012.gada oktobrī LIZDA vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Saeimas, akcentējot problēmas zinātnes nozares finansēšanā, jo, izskatot 2013.gada valsts budžeta projektu, finansējuma pieaugums zinātnei netika plānots.
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļu "Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta".
Latvijas zinātnieki šā gada sākumā atklātā vēstulē atkārtoti vērsuši valsts augstāko amatpersonu uzmanību uz valsts atvēlēto kritiski nepietiekamo finansējumu zinātnei, kas nopietni apdraud nozares cilvēkresursu saglabāšanu. Diemžēl esam spiesti konstatēt, ka gan IZM, gan Ministru kabinets, gan Saeima pēdējos gados regulāri ir pārkāpuši Zinātniskās darbības likuma 33.pantu. Tā vietā, lai konceptuāli skaidrotu Reformu partijas un valdības viedokli par zinātnes finansējuma modeli, ministrs publiski iesaka Latvijas zinātniekiem "meklēt citu darba devēju". Šādi ministra publiski izteikumi šā gada 6.februārī arodbiedrības rosinātajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Zinātņu akadēmijā liecina par ministra vēlmi novērst uzmanību no nozares un valsts attīstību kavējošās finansēšanas problēmas risināšanas.
LIZDA atkārtoti aicina iedziļināties problēmās un riskos, ko rada valsts budžetā paredzētais zinātnisko institūciju bāzes finansējuma radikālais samazinājums 62% apmērā kopš 2009.gada, kurš 2013.gadā sasniedz tikai 21% no nepieciešamajiem vismaz 36 miljoniem latu. Savukārt zinātnes grantu finansējumam šogad no valsts kopā atvēlēti 3 miljoni latu, bet nepieciešami ir vēl vismaz 15 miljoni latu. Vērojams arī valsts budžeta finansēto zinātnisko projektu finansējuma samazinājums kopš 2012.gada un Valsts pētījumu programmu (VPP) budžeta finansējuma regulāra aizkavēšana. Šobrīd jau divus mēnešus tiek aizkavēti maksājumi VPP īstenošanai, tai skaitā apmēram tūkstoš pētniekiem, kuri strādā VPP.
