Eksperti: Izglītības un zinātnes nozarē samilzušajām problēmām ir vajadzīgi steidzami risinājumi

Izglītības un zinātnes nozarē samilzušajām problēmām ir vajadzīgi steidzami risinājumi – atzīst nozares profesionāļi, un aktīvu rīcību sagaida no nākamā izglītības un zinātnes ministra. Degošākais jautājums ir atalgojuma paaugstināšana visām pedagogu grupām, bet no jaunā ministra nozare sagaida arī prognozējamu un konstruktīvu sadarbību un atvērtību dialogam.

Eksperti: Izglītības un zinātnes nozarē samilzušajām problēmām ir vajadzīgi steidzami risinājumi
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

13. Saeimas laikā izglītības nozare visbiežāk jutusies nesadzirdēta no nozares ministru puses – atzīst Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. To apliecina arī vairākkārtējie skolotāju piketi un šoruden ieplānotais streiks, kas gan pēdējā brīdī tika novērsts.

Nākamo ministru nozare vēlētos jomu pārzinošu, atvērtu sadarbībai un spējīgu rīkoties ātri un izlēmīgi, jo situācija nozarē ir patiesi kritiska. Inga Vanaga min trīs steidzamākos darbus situācijas uzlabošanai.

"Pirmkārt, investīcijas cilvēkkapitālā – pedagogos un zinātniekos. Otrkārt, sadarbības kvalitātes uzlabošana. Treškārt – reformas, kas tiek veiktas ar atbilstošiem resursiem, lai tiešām ikviens izjustu izglītības kvalitātes paaugstināšanos, izglītības pieejamību, zinātnes attīstību un inovācijas," norāda Inga Vanaga. "Ja nebūs strauju risinājumu gan darba samaksā, gan sabalansētā darba slodzē un citos būtiskos nodarbinātības aspektos, tad būtībā jau tagad mēs esam zināmā bezdibenī, jo ir ļoti daudz vakanču gan izglītības, gan zinātnes jomā, bet ja to neatrisinās, tad ir jau apdraudēta visas sistēmas stabilitāte. Tad mēs vairs nerunāsim par kvalitāti, bet jau par pieejamību."

Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā augstākās izglītības finansējums nav atgriezies tajā apmērā, kādā tas bija pirms 2008. gada krīzes. Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela kā degošāko uzdevumu min pētniecībai un attīstībai nepieciešamā finansējuma palielinājumu.

"Es paskatījos pēdējos OECD datus. Šobrīd mums ir 0,7% veltīti tieši šai jomai. Protams, jāatzīst arī tas, ka no 2016. gada dinamika uzrāda palielinājumu, bet joprojām mēs ļoti smagi atpaliekam arī no citām Baltijas valstīm. Piemēram, Lietuvā pētniecībai un attīstībai atvēlētais finansējums ir 1,2% no IKP, Igaunijā – 1,8% un vidējais OECD valstīs ir gandrīz 3%. Tā ka mēs velkamies astē," skaidro Rūta Muktupāvela.

Pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece norāda, ka līdz šim ir izdarīts diezgan daudz "melnā" darba, un viens no jaunās valdības uzdevumiem būs pabeigt augstskolu pārvaldības reformu, kas būs leģitīms pamats beidzot nodrošināt konkurētspējīgu finansējumu augstākajai izglītībai.

Vispārējās izglītības jomā savukārt būs jāizpilda visas streika novēršanas procedūras laikā panāktās vienošanās.

"Finansiālā ziņā lēmumi ir pieņemti, šis te finansējums ir budžeta bāzē, kas arī dod labu garantiju, ka tas nav viengadēji un ka, mainoties valdībām, kaut kas var mainīties. Finanšu ministrija ir atradusi veidu, ar kādu mehānismu to izdarīt. Tas ir labs veids, nu, teiksim, neuzņemoties kaut kādus neizpildāmus solījumus, nauda ir atrasta un 1. janvārī arī tiks piešķirta atbilstoši tam, ko mēs pielēmām," uzsver Anita Muižniece.

Piesardzīgs optimisms – tā izglītības nozares pārstāvji raksturo attieksmi pret izglītības un zinātnes ministra kandidātiem, kuru vārdi līdz šim ir izskanējuši publiskajā telpā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti