Panorāma

Latvijā atkal budžeta konsolidācija

Panorāma

Latvija netiek līdzi e-veselības jaunumiem

Vai skolotāju algu modelis gatavs ieviešanai?

LIZDA atbalsta ātrāku skolotāju algu reformu un cer uz valdības solījuma turēšanu

Daudzi pedagogi aizvien neredz jaunās atalgojumu sistēmas plusus, un arī arodbiedrība vēl gaida atbildes uz visiem jautājumiem un cer, ka valdība turēs solījumu un pēc atalgojuma modeļa izstrādes piešķirs nepieciešamo finansējumu, LTV pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško

Izglītība gan minēta pie prioritārām nozarēm, kur konsolidācija nākamgad nedraud, taču skolotāji vēl aizvien nezina, kas notiks ar viņu algām. Pedagogu atalgojuma jaunais modelis maija pēdējā nedēļā beidzot varētu nonākt izvērtēšanai Ministru kabinetā. Pēc pedagogu arodbiedrības un daļas skolu direktoru domām, šis variants vēl nav pilnīgs. Viedokļi par to, vai ieceres īstenošana tādēļ būtu jāatliek uz vēlāku laiku, atšķiras.       

Jaunais pedagogu atalgojuma modelis celtu algas 70 procentiem skolotāju, uzskata izglītības ministre Mārīte Seile. Tā mērķi ir arī samazināt skolotāju pārslodzi, apmaksāt vairāk darba ārpus mācību stundām un sakārtot skolu tīklu. Modeļa pilnīgai izstrādāšanai pietrūka aptuveni divu mēnešu, taču stiept procesu ilgāk arī nav iespējams. Tā jaunās algu sistēmas izstrādi vērtē pedagogu arodbiedrībā. 

Mikiško LTV stāstīja, ka daudzi pedagogi aizvien neredz jaunās atalgojumu sistēmas plusus, un šeit ministrijai būtu jāiegulda liels darbs, un arī arodbiedrības palīdzēs skaidrošanas darbā.

Taču arī arodbiedrībai ir diezgan daudz jautājumu, kurus tā lūgs ministrijai izskaidrot trešdien gaidāmajā LIZDA padomes sēdē.

“Tikai tad mēs varēsim rakstīt atzinumu, vai mēs piekrītam šim jaunajam modelim vai ne.[..] Protams, modelis pilnībā tāds, kā viņš ir pašlaik, situāciju risinātu pozitīvi, jo ļautu sakārtot gan skolu tīklu, gan ieviest kaut kādu kārtību sistēmā, kurā mēs pašlaik esam. Bet nav tā, ka šajā brīdī mēs varētu teikt – jā, modelis mūs apmierina, modelis ir gatavs un mēs zem viņa liekam savus parakstus,” skaidroja Mikiško.

 Mikiško arī cer, ka valdība turēs savu vārdu un, kad atalgojuma modelis būs gatavs, piešķirs tam nepieciešamo papildu finansējumu. “Visi pedagogi skaidri zina premjeres teikto, ka – lūdzu, izstrādājiet modeli, un naudu, cik būs nepieciešams, mēs atradīsim.  [..] Pašlaik modelis ir par 97% gatavs, un tagad ir valdībai jāpilda savs solījums,” norādīja Mikiško.

LIZDA vadītāja arī pauda, ka katrai reformai ir nepieciešams laiks, lai “nonāktu pie pilnīgas pārliecības, ka tas mūs apmierina”, bet skolotāju algu modeļa izstrādei “laika ir bijis par maz, līdz ar to mēs esam kaut ko uzmodelējuši – kas ir solis uz priekšu – bet nav pilnīgas pārliecības, ka tas ir tas, ko mēs gribējām, un labākais iespējamais variants”.

Daļa valsts ģimnāziju direktoru, tiekoties ar ministri, vēlējās modeļa ieviešanu atlikt uz gadu, jo skolas nepaspētu izmaiņām sagatavoties. Tikmēr Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže ir no tiem, kas iestājas par vismaz daļēju modeļa ieviešanu jau šogad.

“Visnotaļ modelis ir labs. Tas, ka ir daudz neskaidru lietu, tā ir taisnība. Bet jebkuras pārmaiņas cilvēki uztver ļoti piesardzīgi. Tas ir jāsaprot, ka uzreiz nevar daudz izdarīt, lai visi tam piekristu,” sacīja Didže.

Ar visām labajām un vēl diskutējamajām lietām, modelis jau ir iestrādāts Ministru kabineta noteikumu projektā. Šobrīd dokuments nosūtīts izskatīšanai ministrijām un sadarbības partneriem.

“Mūsu mērķis ir šos Ministru Kabineta noteikumus valdībā iesniegt jau maija pēdējā nedēļā. Par šādu grafiku mēs esam vienojušies arī ar Ministru prezidenti,” pastāstīja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Mikiško piebilda, ka pilnīgai modeļa izstrādei pietrūka aptuveni divu mēnešu, taču ilgākām diskusijām vairs nav laika. Izstrādātie noteikumi jāpieņem steidzamības kārtā, ja vēlas, lai tie varētu stāties spēkā jau nākamajā mācību gadā.

Vaicāta, vai būtu labāk modeli tomēr izstrādāt līdz 100% un ieviešanu atlikt uz gadu, vai virzīt uz priekšu tādu kā šobrīd – gandrīz gatavu, Mikiško nosliecas par labu ātrākai ieviešanai. Katra atlikšana var nozīmēt, ka pa to laiku mainās valdība, ekonomiskie vai kādi citi apstākļi, kas radītu risku, ka modeli nepieņem vispār.

Valdības vērtējums būs arī patiesības stunda jautājumam – cik daudz naudas valsts gatava piešķirt modeļa īstenošanai un algu celšanai? Skolotāji labi atceras premjeres uzstādījumu – izstrādājiet modeli un tad valdība atradīs tai vajadzīgos līdzekļus, atgādina arodbiedrība.

Jau ziņots, ka Iizglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pedagogu atalgojuma modelis paredz piesaistīt skolotāju algas vidējam skolēnu skaitam klasē, samazinot arī skolotāju pārslodzi. Arodbiedrība cer, ka līdz ar jauno modeli skolotāji vairs nebūs pārstrādājušies un saņems lielāku algu, ja vien valdība tam piešķirs finansējumu.  

Latvijas izglītības darbinieki uzstāj uz lielāku budžeta piešķīrumu jaunajam atalgojuma modelim un uz to, lai partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, algas ik gadu ceļot par 10%.  Valdība sola par finansējumu lemt, kad būs zināms jaunais algu modelis un tā izmaksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti