Līgatnē pēta demogrāfijas un migrācijas problēmu risināšanas iespējas

Kā risināt problēmas, ko rada demogrāfija un migrācija? Un kā pētnieku idejas pārvērst reālos priekšlikumos, ko var ieviest dzīvē? To saprast centās ideju darbnīcā Līgatnē.

Valsts pētījumu programmas projektā “DemoMig” zinātnieki meklē risinājumus un iespējas ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstībai, ņemot vērā demogrāfijas un migrācijas tendences. Negatīva dabiskā pieauguma un emigrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā ik gadu sarūk, turklāt vēl straujāk samazinās jauniešu īpatsvars - 10 gadu periodā gandrīz divas reizes. Pētnieki uzsver, ka depopulācija ir ne tikai drauds, bet galvenokārt jau izaicinājums sabiedrības attīstībai jaunā kvalitātē.

"Tas, kur parādās gados jauni cilvēki vairāk, protams, ir lielās pilsētas - Valmiera, Valmieras apkārtne, Cēsis. Un man šķiet, ka visspilgtākais kontrasts ir Seda, kur  apmēram trešdaļa iedzīvotāju ir 65 un vairāk gadu vecumā. Bet arī šādos apstākļos jāmēģina rast risinājumi un piedāvājumi, kā tad dzīvot šajā pilsētā," atzina projekta “DemoMig” vadītāja Zaiga Krišjāne.

Ar šādu mērķi zinātnieki, iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji tiekas ideju darbnīcās, kurās diskutē par problēmām un to risinājumiem reģionos. Viens no jautājumiem - kā lauku teritorijām piesaistīt jaunus cilvēkus. Dalībnieki uzskata, ka jaunie speciālisti labprāt dzīvotu laukos, ja būtu vairāk iespēju strādāt attālināti. Iedzīvotāju migrāciju uz reģioniem veicinātu arī pašvaldību atbalsts mājokļu jautājumos.

“Pašvaldības jau tagad mēģina piesaistīt, pārdodot zemi, bet varbūt, ka šīs cenas ne vienmēr ir pievilcīgas. Tika minēta arī Igaunijas pieredze, ka Igaunijas pašvaldība dod jaunām ģimenēm par vienu eiro kvadrātmetrā, lai piesaistītu, uzbūvētu māju un tādējādi attīstītu arī demogrāfiski," pauda projekta “DemoMig” vadošais pētnieks Juris Krūmiņš.

Pie pētījumu “DemoMig” zinātnieki strādās vēl divus gadus, rezultātus apkopojot grāmatā. Noslēgumā tiks izstrādāti arī konkrēti ieteikumi rīcībpolitikai, kurus pētnieki semināros prezentēs politiķiem un iedzīvotājiem. 

“Mums jādara viss, lai jaunieši neaizbrauktu. Viņi izstudē, un viņi atgriežas. Šobrīd mēs reemigrāciju uztveram kā vienu no iespējām sākt šeit uzņēmējdarbību. Un, ja paskatāmies, kas ir pamats, kāpēc viņi vēlas atgriezties Latvijā, tā nebūt nav tikai uzņēmējdarbības uzsākšana. Tās ir ilgas pēc Latvijas, ilgas pēc tuviniekiem. It kā sentimentālas lietas, bet tas viss jāņem vērā," atzina Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti