Nozāģēt desmit liepas – tāds bija sākotnējais Rīgas pils laukuma rekonstrukcijas projekta autoru plāns. Pēc projekta sabiedriskajā apspriešanā izskanējušajiem iebildumiem, sekoja kompromisa piedāvājums – likvidēt četras vai piecas liepas.
Tomēr ainavu arhitektu argumenti Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisiju nepārliecināja, un pirmdien, 23.maijā, vienbalsīgi tika pieņēma lēmumu saglabāt visus laukumā augošos kokus.
"Vērtējām katru koku individuāli, viņu spēju augt tālāk, un nepieciešamās darbības, kas konkrētam kokam, cik daudz tur arboristu stundas ir nepieciešamas, un šobrīd tie argumenti ir uzvarējuši. (..) Ja notiks vētra, tad nokrist var jebkurš koks, arī veselīgs koks, kas labi aug. Protams, neviens neuzņemas atbildību, jautājums, kas ir izlemts šodien, ir saglabāt [kokus]," teica Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Atbalstu liepu saglabāšanai paudis arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, un arī prezidenta kanceleja norādījusi – protokola izpildei koki netraucē.
Kā norāda projekta līdzautores, līdz ar šādu komisijas lēmumu tiek ignorēts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lūgums atjaunot laukumu tā vēsturiskajā izskatā, kad koki neaizsedza apkārtējo ēku fasādes.
Pēc arhitektes teiktā, liepas stādot, bija plānots tās regulāri apcirpt, nevis ļaut augt 25 metru augstumā. Turklāt koku augšana pils laukumā esot stipri apgrūtināta.
"Viņiem pašlaik jau ir ļoti grūti, un pieņemt tādu lēmumu, neskatoties uz to, ka mēs vairākas reizes atgādinājām, ka pa pieciem gadiem kopš pirmā risinājuma pieci koki ir aizgājuši bojā, jo viņiem tur ir ļoti nelabvēlīgi apstākļi, viņu saknes iet gan uz pils laukuma pusi, gan loģiski arī zem bruģētā ceļa. (..)
Pateikt 100%, ka viņi izdzīvos, neizkritīs un nevajadzēs pēc tam ņemt ārā nokaltušo koku stumbrus un ņemt ārā iesegumu, un pārtaisīt, mēs nevaram," atzina rekonstrukcijas projekta līdzautore Helēna Gūtmane.
Ja šīsdienas lēmums tiešām pieņemts rūpēs par kokiem, būtu arī jāpiešķir līdzekļi slodzes mazināšanai un citiem koku aizsardzības pasākumiem, ko īstenot laukuma rekonstrukcijas gaitā, uzskata arhitektes.
Projekts tagad tiks pārstrādāts, un, visticamāk, nāksies pārvietot laukumā esošo karogmastu rindu. Tiesa, rekonstrukcijai nepieciešamie aptuveni trīs miljoni eiro vēl nemaz nav atrasti. Tāpēc nav zināms, vai līdz Latvijas simtgadei projektu izdosies īstenot.
Jau ziņots, ka aprīlī notika publiskā apspriešana, kurā viedokli izteica 58 iedzīvotāji, un vairums – 47 – bija pret liepu zāģēšanu. Pret koku zāģēšanu asi iebilda Vides aizsardzības klubs. Tā viceprezidente Elita Kalniņa rosināja prezidenta diplomātiskos pasākumus pārcelt no Pils laukuma uz Daugavas krastmalu.
Ainavu arhitekte kategoriski noraidīja runas, ka tikšot nozāģēta aleja. Sākotnēji izskanēja, ka cirvis kritīs pār 10 liepām. “Mēs kā projektētāji, saprotot vēl lielāku sabiedrības spiedienu esam gatavi piekāpties un runājam par četriem kokiem, un rekomendētu skatīties ne tikai šodienā, bet vismaz divu trīs gadu perspektīvā," iepriekš teica ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.
