Dienas ziņas

Izdots Frīdriha Candera rakstu krājums

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Liepājnieki sašutuši par eļļas fabrikas daļēju nojaukšanu

Liepājnieki sašutuši par vēsturiskās eļļas fabrikas daļēju nojaukšanu

Liepājā sākta 19. gadsimtā celtās bijušās Eļļas ekstrakcijas fabrikas daļēja nojaukšana, atbrīvojot vietu teritorijas nomnieka – Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma “Ekers Stividors LP” plānotajam kravu uzglabāšanas laukumam, noliktavām un ražotnei. Daudzi liepājnieki jau pauduši sašutumu par notiekošo un neizpratni, kāpēc pilsētas būvvalde devusi atļauju nojaukt ēkas, ko savulaik projektējis arhitekts Makss Pauls Berči, ar kura atstāto pilsētbūvniecības un industriālo mantojumu pati pašvaldība līdz šim lepojusies, iekļaujot to arī tūrisma maršrutos.

19. gadsimta beigās celtā un aptuveni 6 hektārus lielu teritoriju aizņemošā Liepājas eļļas fabrika darbojās līdz 2003. gadam, un vēlāk to nopirka uzņēmums “Amberhaus”, iznomājot Liepājas ostā strādājošam uzņēmumam “Ekers Stividors LP”, kas bijušās fabrikas pagalmā nodarbojās ar kravu pārkraušanu. Kad nomnieks vēlējās šeit iegūt vietu jaunām noliktavām, 2018. gadā tika veikta vēsturisko ēku un skursteņa apsekošana, atzīstot, ka tie ir avārijas stāvoklī un turpmākai saimnieciskai darbībai nav izmantojami. 

“Liepājā ostas dēļ, kuras uzņēmējiem jāceļ jaunas noliktavas, kas ir metāla kastes, mēs esam gatavi ziedot unikālu pērli, kāpt tam pāri, lai tikai gūtu, iespējams, īslaicīgu peļņu,” situāciju raksturoja liepājniece Kristīne Dzelme.

Pirms vairākiem gadiem fabriku apsekojis arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālists Andris Biedriņš, kurš lūdzis vairākām ēkām noteikt industriālā mantojuma statusu, tomēr priekšlikums nav atbalstīts. 

Arī tad, kad 2012. gadā izstrādāja Liepājas pilsētas plānojumu, Kultūras mantojuma pārvalde neesot uzstājusi uz visu fabrikas vēsturisko ēku saglabāšanu.

“Ja saglabā ēkas, kas atrodas gar Oskara Kalpaka ielu un gar Sliežu ielu, tad teritorijas iekšpusē iespējama arī cita saimnieciskā darbība. Nav prasība saglabāt visu apbūvi,” stāstīja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Daudzi liepājnieki sociālajos tīklos jau pauduši neizpratni, kā var nojaukt ēkas, ko projektējis  Makss Pauls Berči – arhitekts, kura atstātās būves iekļautas vietējā tūrisma maršrutos un pirms dažiem gadiem tika lepni prezentētas vēsturnieka Imanta Lancmaņa uzrakstītā grāmatā.

“Mēs – Karostas glābšanas biedrība – vairākas reizes esam piedalījušies industriālā mantojuma dienās. Autobusi bija pilni, cilvēki Liepājā nāca, skatījās – viņiem bija interesanti. Žēl, ka iet postā kaut kādas vietas, vērtības, bet ko lai saka – paši esam tādus cilvēkus ievēlējuši, kas tā ir lēmuši,” sacīja biedrības “Karostas glābšanas biedrība” pārstāve Monta Krafte.

Liepājas būvvaldē uzsver, ka projekta izstrādes laikā vairākkārt esot aicinājuši projektētājus un pasūtītājus pārskatīt ieceri par fabrikas ēku nojaukšanu, taču tas nav darīts. Šajā gadījumā, kad ēkām nav piemērots industriālā vai arhitektūras pieminekļa statuss, pašvaldība privātīpašnieka intereses vairs nevarot ietekmēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti