Arī Liepājas pilsētas domes Vides un Veselības daļas projektu vadītāja Elīna Tolmačova stāsta, ka, iebraucot speciāli izveidotā sanitārā modulī, cilvēkam būs iespēja ērti pārģērbties un atstāt savas drēbes. „Tālāk ir duša un citas labierīcības, kur cilvēks var droši sagatavoties jūrai. Vai pirms un pēc peldes. No šī moduļa īpašā peldēšanas ratiņkrēslā ar asistenta palīdzību var tikt līdz jūrai,” saka Tolmačova.
Tāpat ir citas speciāli izveidotas struktūras, kas palīdz cilvēkiem ar kustību traucējumiem. „Mums ir izlietne, kas ir pielāgojama dažādos augstumos atkarībā no tā, cik liels ir ratiņkrēslā sēdošais, tad var pabīdīt uz leju vai augšu. Tur ir speciāls paliktnis dušai. Kopā ir trīs moduļi, vienlaicīgi var pārģērbties trīs cilvēki un sagatavoties jūrai,” norāda Tolmačova.
No Liepājas pludmales glābšanas stacijas uz jūru tagad ved koka laipa, kuras viducī uzkrāsota spilgti oranža līnija. Krāsas palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem orientēties telpā. Viņu ērtībām Glābšanas stacijas teritorijā ir uzstādīta arī taktilā karte, kas ataino tās teritoriju un izeju uz jūru. Savukārt pašā jūrā ir izvietotas bojas ar skaņas signāliem. ”Man ir gadījies pašam jūrā nomaldīties. Es nezināju, kur ir krasts. Sieva sauca – šeit, šeit.. tad es sapratu, kā tikt ārā. Es krastu neredzu, vējš, lieli viļņi, nevar noorientēties. Šīs bojas ir ļoti labs resurss, lai cilvēks varētu patstāvīgi peldēt, stāsta Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis.
Audio bojas ar skaņas signāliem izgudrotas un tapušas Rīgas Tehniskās universitātes paspārnē. Līdzīgi moduļi cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem atrodami tikai dažās vietās pasaulē. Cilvēki, kuri gadu desmitiem tikai varējuši aizbraukt līdz jūras krastam, pirmo reizi mūžā varēs ļauties peldei. Pludmales pieejamības komplekss uzstādīts un aprīkots Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta „Mana sociālā atbildība” ietvaros.
