Sākot ar nākamā gada 1. janvārī arī Liepājas izglītības, medicīnas un sociālās aprūpes iestādēs maltītē nevarēs pasniegt zivju pirkstiņus, krabju nūjiņas, konservus un citus apstrādātus zivju produktus.
Ar šādu valdības lēmumu apmierināta gan nav Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma "Kolumbija Ltd." vadība, kas uzskata, ka piedāvātā produkcija būtu jāizvērtē rūpīgāk.
“Zivju konservu ražošanā netiek pievienoti konservanti vai vēl kaut kas, vēl jo vairāk Latvijā ražotajos konservos. Šajā gadījumā es neskaidri saprotu šo aizliegumu. Domāju, ka, iespējams, arī konservus varētu iekļaut ēdienkartē, tādējādi uzlabojot piedāvājuma klāstu," uzņēmuma „Kolumbija Ltd.” vadītājs Igors Krupņiks.
Liepājas pirmskolas izglītības iestādēs zivju ēdieni tiek gatavoti vienu reizi nedēļā, savukārt skolās tos pasniedz vidēji divas reizes mēnesī. Priekšroka tiek dota lielākoties mencai, kuru skolas iepērk no vietējiem zivju pārstrādes uzņēmumiem.
“Bērni negrib ēst ceptu zivs fileju, jo viņi uzreiz sajūt šo smaržu, kas ir zivij raksturīga," pauž Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes uztura speciāliste Vija Udarska.
"Tādēļ arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un arī mūsu izglītības pārvaldes darbinieki iekļauj ēdienkartē zivju kotleti vai zivju tefteļus, kur tiek pievienotas dažādas piedevas, lai šo specifisko zivs garšu neitralizētu," atzīmēja Udarska.
Latvijas zvejas produktu ražotāju grupas vadība skaidro, ka šobrīd piegādātais zivju produkcijas apjoms minētajām iestādēm nav liels. Tas varētu pat desmitkāršoties, ja Latvijā prioritāte būtu pašmāju ražotā produkcija. “Mēs būtu gatavi piegādāt bērnudārziem un skolām šos produktus, šo zivju masu, kas ir mums speciāli apstrādāta un kas ir labs diētisks produkts,” norāda "Latvijas zvejas produktu ražotāju grupas" vadītājs Igors Markuševskis.
