Lielās talkas rīkotāji aicina iedzīvotājus arī ikdienā ziņot par nesakoptām vietām

Šodien notika Lielā talka, un cilvēkus aicināja ne tikai atkritumus savākt, bet arī šķirot. Tam paredzēti divu krāsu maisi – zilie, kuros jāliek plastmasa, un baltie, kuros var likt pārējos atkritumus. Lielā talka norisinājās vairāk nekā 1400 vietās visā Latvijā, un arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši nolēmuši organizēt savas apkārtnes sakopšanu. 

Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme atzina, ka talkotāji šogad bijuši uzcītīgi, spītējot karstumam. Lai arī Lielā talka oficiāli noslēgusies sestdien plkst. 15.00, Jaunzeme aicināja iedzīvotājus nezaudēt modrību un kopīgiem spēkiem censties sasniegt mērķi – Latvijai jākļūst par Eiropas zaļāko valsti.

Kā Jaunzeme pastāstīja sarunā ar Latvijas Radio 2, iedzīvotāji arī ikdienā ir aicināti lietot mobilo lietotni “Vides SOS”. Lejupielādējot aplikāciju savā tālrunī, var nofotografēt nesakoptās vietas Latvijā, pierakstīt “Lūdzu, savākt”, un aplikācija šo informāciju nosūtīs Valsts Vides dienestam, no kura tālāk šo informāciju saņems arī pašvaldība. Turklāt sūtītājs savā aplikācijā var sekot līdzi attiecīgās vietas sakopšanai.

Aicina ziņot par nesakoptām vietām LatvijāLatvijas Radio 2

    Jaunzeme gan atzina, ka atkritumu apjoms bijis tāds, ka tie ne visur tikuši šķiroti, tomēr cilvēki šogad centušies to darīt.

    Interesenti bija aicināti sazināties ar savas pašvaldības koordinatoru un saņemt vēl pieejamos maisus. Vita Jaunzeme stāstīja, ka savāktie atkritumi jānodod reģistrētajās savākšanas vietās, kuras var atrast Lielās talkas kartē.

    Vita Jaunzeme: aicina cilvēkus šķirot atkritumusLatvijas Radio

      “Mēs aicinām cilvēkus šķirot, lai saprastu, ka plastmasai dabā nav jābūt – viņa ir indīga. Viņa sadalās nevis videi draudzīgās mikrodaļās, bet tā ir mikroplastmasa. Tā vēl vairāk un ātrāk nonāk ūdeņos, viņa nonāk mūsu organismos. Šī šķirošana ir veids, kā veikt monitoringu un saprast, cik mums ir tā plastmasa, un otrs – pievērst uzmanību, ka plastmasai „nē”. Pat ja Eiropas Savienībai ir tās direktīvas, kur 2020.-2030. gadā bez plastmasas, stāsts ir par to, ka vispār no tās ir jātiek vaļā,” uzsvēra Jaunzeme.

      Pie Latvijas Universitātes Zinātņu mājās talkoja eksakto zinātņu studenti, fiziķi, ķīmiķi, biologi un citi. Jekaterina Bogdanova, kura talku tur koordinēja, vēstīja, ka vēloties sakopt taciņu, kas ved uz Torņakalna staciju.

      Studenti sakopa arī ēkas otru pusi - kanālu, kurā cilvēki ir sametuši dažādus atkritumus.

      “Plānojam talkot arī te, tā ir Rīgas Domes teritorija. Savākt tur visu, jo no logiem ļoti labi var redzēt cik daudz tur ir atkritumu un cik nesmuki tas izskatās,” skaidroja Bogdanova.

      Latvijā notiek Lielā talkaZane Mače

        Lielā talka notika teju 1400 vietās visā Latvijā. Daudzas talku vietas ir pieteiktas arī Rēzeknē un tās apkaimē. Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa vēstīja, ka ir daudz nelielu cilvēku grupu, kuri vēlas sakot sev tuvo apkaimi. Taču Rēzeknē būs arī viena lielāka talka.

        Lazdiņa pastāstīja, ka Latgalē lielā talka notika visu šo nedēļu. Daudzas skolas jau vakar sakopa iepriekš izvēlētās teritorijas.

        Kā sarunā ar Lielās talkas radio – Latvijas Radio 2 – atklāja talkas patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, viņš šodien talkojot Tukuma pusē Sēmes pagastā. Kopā ar saviem darbiniekiem, kā arī ar gaidām un skautiem prezidenta mērķis esot uzpost un sakopt pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica piemiņas vietu, lai cilvēki, kas vēlas izzināt Latvijas vēsturi, ar šo vietu varētu būt daudz gudrāki par jautājumiem, kā veidojās Latvija un kuri cilvēki bija pie tās dibināšanas.

        Savukārt Rīgas Pieminekļu aģentūras pārstāvji vēstīja, ka šodien talko Rīgas Lielajos kapos kopā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem, 13. Zemessardzes štāba bataljonu, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņiem, grupu "Lielo kapu draugi" un vietējiem iedzīvotājiem.

        Latvijas iedibinātā Lielās talkas kustība ir bijusi iedvesma arī citām valstīm. Aiva Rozenberga, starptautisko talku lietu koordinatore, skaidroja, ka sestdien apkaimes sakopšanas pasākuma notika arī pie kaimiņiem Lietuvā. Savukārt pērn rudenī notika pirmā pasaules talka.

        “Tur piedalījās 18 miljoni cilvēku, tika savākti pa visu pasauli, simboliski runājot, ja augstumā mēra, astoņi Eifeļa torņi ar atkritumiem,” teica Rozenberga.

        Pasaulē atkritumu problēma ir krietni lielāka nekā Latvijā, norādīja Rozenberga.

        Tikmēr Latvijā ir vairāki novadi Pierīgā, kuri Lielajā talkā vairs nepiedalās. Pasākuma organizatori kā iemeslu min to, ka atsevišķās pašvaldībās masveidā atkritumu vairs nav.

        0 komentāri
        Pievienot komentāru
        Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
        Latvijā
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti