Arī pašvaldības Daugavpilī un Rēzeknē gatavas aizmirstās telpas pazemē atkal atvērt un sakārtot.
Bumbu patvertnes civilajā aizsardzībā Latvijā sāka pārtraukt izmantot 2008. gadā. Jaunā realitāte, Ukrainā notiekošais , licis šo lēmumu pārvērtēt. Arī lielākās pašvaldības Latgalē tam gatavas pievērsties.
“Šobrīd esam apzinājuši situāciju pilsētā un, jā, šī ir viena no pazemes vietām, kuru mēs varētu izmantot un pielāgot,” par bijušo bumbu patvertni zem Rēzeknes domes ēkas pastāstīja Rēzeknes pašvaldības pārstāve Nataļja Jupatova.
Bijusī bumbu patvertne teju tieši zem Rēzeknes domes ēkas ir putekļu kārtām un zirnekļu tīkliem noklāta, taču tukša un apgaismota šobrīd. Vēl vairākas ir zem skolām, slimnīcas, kā arī zem lielajiem ražošanas uzņēmumiem, kas gan pārsvarā nonākušas privātpersonu īpašumā.
Kā norādīja Nataļja Jupatova, šāda patvertne ir, piemēram, uzņēmuma “REBIR” pazemes telpās, kas vēl līdz divtūkstošajiem gadiem izmantotas darbinieku mācībām.
“Tur tās telpas ir gana lielas. Apsekosim un sazināsimies ar īpašniekiem,” skaidroja Jupatova.
Tikmēr Daugavpilī sperts solis tālāk –
nākamajā Civilās aizsardzības komitejas sēdē plānots spriest, vai un kā atjaunot konkrētu bijušo bumbu patvertni.
“Izskatīsim iespēju, vērsīsimies pie Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, lai nodrošinātu prasības, lai varētu cilvēkus izmitināt,” pastāstīja Daugavpils pašvaldības izpilddirektores vietnieks Kārlis Rasis.
Daugavpils pašvaldība pilsētā apzinājusi 38 objektus, bet lielākais potenciāls apzināts bumbu patvertnei Ķīmijas mikrorajonā pie Kultūras pils. Valsts pašvaldības pārziņā to nodeva pirms četriem gadiem, kad konstatēts – stāvoklis nav apmierinošs.
“Gan neatbilstoša ventilācija, gan labierīcību neesamība. Kādā stāvoklī bumbu patversme mums tika nodota, tādā tā arī tagad atrodas. Un, protams, šo objektu pielāgošanas izmaksas vērtu būt mērāmas miljonos,” skaidroja Kārlis Rasis.
Civilās aizsardzības sistēmas galvenie koordinatori, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ceturtdien preses konferencē atklāja, ka
pirms bumbu patvertnes pārtrauca izmantot, tika apzināts, kā aizsargbūves tomēr varētu izmantot, cik maksātu to uzturēšana.
“Diemžēl šis gadījums, Krievijas iebrukums Ukrainā, šis uzsāktais karš parāda, ka starptautiski noteiktās prasības attiecībā uz civiliedzīvotājiem netiek ievērotas. Līdz ar to mums ir jāpārskata aizsardzības pasākumi, kas nav tikai informācijas izplatīšana vai potenciālā iedzīvotāju evakuēšana,” norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Aizsargbūvju atjaunošana civilās aizsardzības vajadzībām pagaidām ir tikai tēma, par ko diskutēt. Jāatzīmē, ka gan militārā, gan arī civilā aizsardzība balstās plašā atbildīgo iestāžu koordinācijā.
