"Šie izskatās kā turki turbānos - pirku frango šķirni, bet iznāca visi raibie tibetnieki," saka ķirbju kolekcionāre Inta Lielbārde.
Lieli un mazi, resni un tievi, dažādu formu un toņu ķirbji - kopā 80 šķirnes Inta Lielbārde vākusi un lolojusi gadiem. Par katru viņai ir ko teikt. Pat tiem, kuriem ķirbji negaršo, varot kādu īpatni pielāgot.
"Kam negaršo, iesaku sākt ar saldo kartupeli. Nezinātājam iedosi, viņš teiks - redz, cik garšīgus kartupelīšus esi sacepusi. Banānķirbjus firmai dodam, bērnu uzturam. Tas dabūjis nosaukumu pēc formas, satur daudz pektīnvielu, veido biezenīti. Četros hektāros ir banānķirbji sastādīti," stāsta Inta Lielbārde.
"Lejasvagaļos" tiek gatavota ķirbju maize, ķirbju ievārījums, kompots ar ķiplokiem, sukādes un citas delikateses. Saimniecībai ir bioloģiskais sertifikāts, un arī produkti no ķirbjiem ir ekoloģiski tīri. Lielā ķirbju kolekcija ir atvērta tūristiem un ķirbju audzēšanas entuziastiem.
"Tā ir saimniecība, kas iesaistās visos pasākumos, ir atvērta. Šeit mums notiek mācību semināri arodapmācību ietvaros, ir iespējams dibināt sakarus uzņēmējiem, interesēties par iespējām iegādāties sēklas," stāsta Valmieras Lauku konsultāciju centra biroja vadītāja Daiga Siliņa.
Meitai Laurai, kura mācās Priekuļu tehnikumā, mātes iesāktais darbs ar ķirbjiem patīk. Arī cidonijas un dažādas ogas šeit varētu nākotnē audzēt.
Mums patīk čīkstēt, bet, ja tā padomā - cik daudz iespēju jauniešiem ir laukos darboties, pieejami ir Eiropas projekti, tu vari aizbraukt pieredzes apmaiņā, tu vari piesaistīt līdzekļus - tas ir darbs, kas pašam jādara, jāprot rīkoties un nesēdēt, neteikt, cik grūti," norāda Laura Lielbārde.
Ir tāds ticējums, ka īpaši aprūpēti ķirbji augot lieli un smuki, saimniecei par prieku. Viens tāds mīlulis ir arī Intai Lielbārdei. Kad būs pienācis laiks, viņa liks lielo milzeni uz segas, un četriem vīriem piepalīdzot, nesīs uz mašīnu un vedīs uz Rīgu, lai prieks arī rīdziniekiem.
