Lielajām pilsētām uzsauks autobusus; trešo daļu naudas saņems Ventspils

Lai veicinātu videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu, ar Satiksmes ministrijas (SM) gādību par Kohēzijas fonda un valsts naudu sešas lielās pilsētas varēs iegādāties 46 autobusus. Pašlaik zināms, ka trešo daļu jeb gandrīz piecus miljonus eiro no visas naudas dabūs Ventspils, pret ko „zaļzemnieku” vadītā valdība kopš varas pārņemšanas bijusi īpaši dāsna. Ventspils vēlmes ir tik īpašas, ka tā pati apņēmusies autobusus arī izgudrot.

Videi draudzīgam sabiedriskajam transportam Eiropa dos gandrīz 12 miljonus eiro, bet vēl divus miljonus ieguldīs no valsts un katras pašvaldības budžeta.

Piemēram, Jelgava, kas līdz šim dižojusies ar jaunāko autobusu parku, šajā projektā par pusotru miljonu eiro plāno pirkt četrus elektroautobusus un uzlādes iekārtas.

Vismazāk naudas – nedaudz virs miljona eiro – iezīmēts Jēkabpilij, taču tā pirks septiņus ar gāzi darbināmus braucamos.

„Mēs jau gribējām pretendēt uz ko vairāk. Acīmredzot, mums ir tas 1,1 miljons. Tas mūsu vajadzības apmierinās, jo mūsu ambīcijas nav tik lielas. Būtu vairāk, būtu priecīgāki: septiņu autobusu vietā nopirktu deviņus,” stāsta pilsētas mērs Leonīds Salcevičs no Jēkabpils Reģionālās partijas.

Lielākās ambīcijas bijušas Valmierai, kas tiks pie diviem miljoniem eiro, kā arī Ventspilij, kam tā paša politiskā spēka vadītā SM iezīmējusi pat trešo daļu no visas naudas – gandrīz piecus miljonus eiro.

„Raugoties sākotnēji, mums šķita, ka tās varētu būt esošo autobusu pārbūves, jo Latvijā nebija pieredzes saņemt šādu atbalstu. Mēs skatījāmies, kāds ir autobusu esošais vecums. Ir pilsētas, kur ir 15 gadus veci „Euro 2” dīzeļi, un ir pilsētas, kas pašas centušās nomainīt autobusus uz „Euro 5” vai „Euro 6”,” norādīja SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.

Lai gan pieteikšanās uz 14 miljoniem eiro jau izsludināta, Aleksandroviča īsti skaidri par nosacījumiem runāt nespēj. Pēc viņas teiktā noprotams, ka visvairāk naudas dabūs pilsētas ar vecākajiem autobusu parkiem. Taču Ventspils situācija tāda neesot - tur būšot īpašs projekts, jo speciāli šai pilsētai esot jāizgudro autobusi. Tādēļ arī trešdaļa naudas tiek Ventspilij, skaidro Aleksandroviča.

„Ventspils izpēte parādīja, ka viņiem ir vajadzīgs vidējas ietilpības autobuss. Esošie ražotāji tirgū produktu ar elektrouzlādi nepiedāvāja, tāpēc papildus viņi sadarbojās ar mūsu augstskolām, lai vēlāk radītu produktu, kas ražotu šādas ietilpības autobusu. (..) Tas nozīmē, ka Latvijas zinātnieki būs radījuši produktu. Es nevaru apgalvot, ka Latvijā būs ražotne,” teica Aleksandroviča.

Taču pašlaik zināms vien naudas daudzums un Ventspils īpašā vēlme pēc 15 autobusiem. To, kuri zinātnieki un kad izgudros speciāli šai pilsētai domātus braucamos, SM nemāk teikt.

Ventspilī valdošā politiskā spēka sabiedrotais satiksmes ministrs „zaļzemnieks” Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) atklāti saka – cik Ventspils naudu gribēja, tik dabūs.

„Acīmredzot pēc pašvaldības pieprasījuma. (..) Es nezinu, kādas jums [Latvijas Radio] ir sazvērestības teorijas, taču Ministru kabineta noteikumi pašreiz atbilst tam, ko katra pašvaldība ir spējīga realizēt. Atbilstošs ir finansējuma sadalījums,” pauda Augulis, piebilstot, ka aizdomas par labvēlīgu attieksmi ir Latvijas Radio žurnālista interpretācijas.

Šis nav pirmais gadījums, kad Zaļo un Zemnieku savienības nokļūšana pie valdības stūres nākusi par labu Ventspilij, tai iedalot valsts budžeta un Eiropas naudu. Šī pilsēta dabūja lielāko daļu jeb 15 miljonus eiro emisijas kvotu naudas koncertzāles būvniecībai, tāpat pērn lauvastiesu jeb piecus no deviņiem miljoniem Ventspilij atvēlēja Saeimas deputāti, sadalot deputātu kvotas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti