Lai pārrunātu muitas lomu cīņā ar akcīzes preču kontrabandu un preču nelegālo apriti, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") aicinās Saeimas Budžeta un finanšu komisiju rīkot abu komisiju kopīgu tikšanos ar VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.
Latkovskis uzskata, ka par muitas efektivitātes izvērtējuma mērauklu nekādā gadījumā nedrīkst izmantot tikai budžetā iekasētos nodokļus. „Ja mēs skatāmies uz šo, mēs aizmirstam, ka ir, piemēram, dienesta suņi. Ir narkotiku suņi, ir suņi, kas ir apmācīti atrast skaidru naudu, ir suņi, kas ir apmācīti atrast nelegālu tabaku un alkoholu. Viņu darbs ienes naudu, bet ne uzreiz," stāsta Latkovskis.
Īpašas bažas radot tas, ka muitas loma atsevišķās jomās netiek novērtēta kā pietiekami nozīmīga.
Pie šādām jomām pieder arī stratēģiskās un divējāda lietojuma preču jeb kā civiliem, tā militāriem mērķiem izmantojamu preču importa un tranzīta kontrole.
„Ja jaunā VID ģenerāldirektore šajā lietā neiedziļināsies, mēs varam ilgtermiņā sastrādāt... (..) Tam ir milzīga nozīme drošībai Eiropā," norāda Latkovskis.
Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta direktors Aivars Vilnis Krastiņš norāda, ka stingras stratēģisko un divējāda lietojuma preču aprites kontroles nozīme īpaši pieaugusi saistībā arī saistībā ar pieaugošajiem terorisma draudiem.
„Tad, kad mēs runājam par terorismu, kurš, par nožēlošanu, arvien tuvāk tuvojas mums, mēs runājam, ka ir vajadzīgi papildu līdzekļi Valsts robežsardzei," saka Krastiņš. "Tas ir pilnīgi pareizi. Bet, lai terora akts notiktu, ir vajadzīgas divas lietas – pats terorists un viņa darbarīki. Šos darbarīkus kontrolē tikai un vienīgi muita, jo tie jau tiek ievesti. Ja narkotikas suns var saost, tad šīs preces suns saost nevar, jo šādas preces var būt pielietojamas gan tautsaimniecībā, gan dažādu nelabu lietu darīšanai," norāda Krastiņš.
Pēc viņa teiktā, ņemot vērā milzīgo ik dienas apstrādājamo muitas deklarāciju apjomu, šobrīd svarīgākais uzdevums būtu risku analīzes pilnveidošana.
„Kontroles sistēmai jābūt izveidotai tādai, lai ar minimālu spēku patēriņu varētu šaut mērķī," pauž Krastiņš. "Kaut vai iepriekšējās informācijas apstrāde, apstrādājot iepriekš iesūtītās deklarācijas, dokumentālā kontrole, pamatojoties uz risku analīzes rezultātiem, pēc tam jau fiziskā kontrole, tehniskie līdzekļi – obligātā skenēšana," atzīmē eksperts.
Stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli Latvijā nodrošina Ārlietu ministrija kopīgi ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām, muitu un Drošības policiju.
