Tikai Daugavpilī vien nelegālo robežpārkāpēju skaits jau pārsniedzis to cilvēku daudzumu, ko Latvija kā bēgļus drīzumā grasās uzņemt brīvprātīgi. Daugavpilī nonākušie nevarēs pretendēt uz palikšanu Latvijā - viņiem nāksies doties atpakaļ uz savu dzimteni, jo viņi savu valsti nav pametuši dzīvības draudu dēļ.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Aizturēto ārzemieku izmitināšanas centra priekšnieks Dainis Ļaksa izrāda centru, kur mitinās tie, kas nelikumīgi šķērsojuši valsts robežu. Centrā viss ir atbilstoši Eiropas standartiem, un tur šogad pabijuši vairāk nekā 580 robežpārkāpēju.
Šobrīd centrā mitinās ap 30 robežpārkāpēju - sieviešu nodaļā ir cilvēki no Vjetnamas, Kongo un Afganistānas. Ļaksa stāsta, ka centrā jaušama sezonalitāte - jo aukstāks laiks, jo mazāk tur ir robežpārkāpēju.
Robežšķērsotāji Latvijā ieceļo no divām valstīm - Krievijas un Baltkrievijas, bet tikai retais gūst patvērumu mūsu valstī. Tie nav bēgļi, ar kuriem tagad masveidā saskaras Eiropas dienvidu valstis, bet "nelegāļi", kuri nonāk arī cietumā, stāsta Ļaksa.
Bēgļi un ekonomiskā labuma meklētāji Latvijā tiek šķiroti, saka robežas uzraugi. Ekonomiskie bēgļi rod tikai patvērumu, bet ne reālas dzīves iespējas Latvijā.
Tikmēr "Muceniekos", kur atrodas patvēruma meklētāju uzņemšanas centrs, ko plānots paplašināt, uzņemot bēgļus, iedzīvotāji ir noraizējušies, ko viņiem trūkst informācijas par notiekošo, Latvijas Radio pastāstīja “Rīgas Apriņķa Avīzes” žurnāliste Ieva Karlsberga.
Daži iedzīvotāji baidās, ka nākotnē pašiem vietējiem nāksies “integrēties pie bēgļiem”, iedzīvotāji uztraucas, jo viņiem nav informācijas, kas viņus sagaida, kā mainīsies situācija, daži nobažījušies par savu drošību. Tajā pašā laikā nevar teikt, ka vietējie nespēj pieņemt patvēruma meklētājus – centrs novadā darbojas jau ilgi un vietējie pieraduši pie svešzemniekiem, stāstīja Karlsberga.
