ĪSUMĀ:
- Jau drīzumā skatīšanai valdībā virzīs “Latvijas Valsts ceļu” attīstības plānu 2020. - 2040. gadam.
- Plāns paredz 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par ātrgaitas ceļiem.
- Mērķis: lai no Ventspils, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes un Valmieras-Smiltenes līdz Rīgai varētu nokļūt divās stundās.
- Ātrgaitas ceļu būvniecība vien prasīs 5,9 miljardus eiro.
- Līdz 2030. gadam plāno autoceļu pārbūvi no Rīgas līdz Jūrmalai, Siguldai, Jelgavai un posmā Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils.
- Ministrs: Ar valsts budžeta iespējām ilgtermiņa plānošanā grūti rēķināties.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” sagatavotā ceļu tīkla attīstības koncepcija līdz 2040. gadam ceturtdien, 18. jūnijā, Satiksmes ministrijā tika prezentēta Autoceļu padomei.
Vērienīgākās izmaiņas plānots uz Latvijas augstākās kategorijas autoceļiem. Saskaņā ar šo dokumentu tie pārtaps par četru joslu ātrgaitas šosejām ar divām nodalītām brauktuvēm, atļauto ātrumu līdz 130 kilometriem stundā. “Pieslēgumi pie šiem ceļiem ir tikai vai nu divu līmeņu pieslēgumi, vai nu tikai labais – iekšā, labais – ārā,” pastāstīja “Latvijas Valsts ceļu” valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.
Tāpat plānotas prettrokšņu barjeras un aprīkojums pret dzīvnieku nokļūšanu uz ceļiem. Blakus ātrgaitas šosejām tiks veidots paralēlo ceļu tīkls un no autoceļa atdalīta velo infrastruktūra.
Lai novadu iedzīvotāji varētu nokļūt līdz šim ātrgaitas šosejām,
iecerētas arī būtiskas izmaiņas reģionālo autoceļu tīklā ap attīstības centriem.
"Paralēlo ceļu tīkls būs izaicinājumu pilns, tie paredzēti sabiedriskā transporta pieturvietām, servisa objektiem un gājēju un velobraucēju vajadzībām," sacīja Lazdovskis.
Visa Latvijas autoceļu tīkla sirds ir Rīgas apvedceļš, kurš tiks paplašināts vismaz līdz 4 vai 6 joslu platumam. Pārbūve sagaida arī vairākus “Via Baltica” posmus, kas šobrīd neatbilst starptautiskas tranzīta artērijas prasībām.
Sekojot jauno tehnoloģiju modei, “Via Baltica” un ātrgaitas autoceļi tikšot digitalizēti ar 5G tehnoloģijām, kas ļauj sapņot par “gudrajiem transportlīdzekļiem” un citu zinātnisko fantastisku.
Būvniecību iecerēts sadalīt trijos etapos no 2020. līdz 2040. gadam. Parēķināts, ka
ātrgaitas ceļu būvniecība vien prasīs 5,9 miljardus eiro.
Autoceļu plāna pirmajā periodā līdz 2030. gadam paredzēts pārbūvēt Rīgas apvedceļu un autoceļus no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmā Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Šajā laika periodā paredzēts pārbūvēt 179 kilometrus autoceļu, kam nepieciešams gandrīz miljards eiro.
Ceļubūves nozare jau berzē rokas. “Šis dokuments rada zināmu skaidrību, pie tam ilgtermiņa skaidrību. Man liekas, ka nozare to atbalstīs ar abām rokām. Un jau atbalsta! Un gatava nākt talkā visur, kur nepieciešams – gan Eiropas Komisijā, gan Eiropas Savienībā, gan visos iespējamos forumos,” sacīja biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Koalīcijas padomē gan ceļinieki nespēs palīdzēt satiksmes ministram Tālim Linkaitam (Jaunā konservatīvā partija). Tieši tur ministram būs jāpārliecina Finanšu ministrija par nepieciešamību ieguldīt ceļos nepilnus 6 miljardus eiro.
Ministrs izteicās, ka apzinātas iespējas plānoto ceļubūves pasākumu finansēšanai tuvākajos gados: „Šāda veida dokuments noder sarunās gan ar Eiropas Komisiju, gan ar mūsu stratēģiskajiem partneriem. Tuvākajā laikā Eiropas Komisija nāks ar „Next Generation” fondu ekonomiku atveseļošanai. Mums priekšā ir nākamais Eiropas Savienības fondu periods.”
Savukārt ar valsts budžeta iespējām ilgtermiņa plānošanā ir grūti rēķināties, norādīja ministrs.
„Attiecībā par to, kas ir saistošs Finanšu ministrijai, es paklusēšu. Tas ir budžeta veidošanas process. Un mēs kā transporta nozare ik uz soļa saskaramies, ka valstij nav ilgtermiņa budžeta plānošanas, bet tikai vidēja termiņa, trīs gadu budžeta plānošana, kas ietekmē daudzus procesus,” sacīja Linkaits.
Paredzams, ka jau visai drīz Latvijas autoceļu koncepcija būs valdības darba kārtībā. Tad ministri iepazīsies ne tikai ar ceļu būves plāniem, bet arī ceļu infrastruktūras iecerēm atbilstoši modernām tehnoloģiju iespējām autobūvē.
