Reformu koordinācija uzticēta labklājības ministram Uldim Augulim, kas pēc pusgada sola informēt par paveikto.
Tiesībsarga birojs, apsekojot Latvijas bērnunamus, secinājis, ka bērnunamu vadība nereti nemeklē iespēju bērniem piedāvāt audžuģimeni vai aizbildni, tāpat liela daļa bērnu mācās internātskolās, kas ir tālu no pašvaldības bērnunamiem.
Vēl daļa bērnu un jauniešu, kuriem ir kādi uzvedības traucējumi, tiek nosūtīti uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām, tā tiek pārkāptas bērnu tiesības. Tukuma novada Irlavas bērnunama direktore Sanita Auziņa stāstīja, ka vairāk nekā puse Irlavas bērnunama audzēkņu mācās internātskolās, taču nedēļas nogales viņi pavadot tā saucamajās mājās.
“Mācās bērni speciālajā skolā, mums no 52 bērniem 24 bērni ir ar vieglu vai vidēju garīgo atpalicību, un šie bērni mācās Tukuma novada speciālajā skolā, kas ir vistuvākā mūsu dzīvesvietai. Viņi pirmdien uz šo skolu aizbrauc un piektdien tiek atvesti. Mums pašiem ir pagastā vidusskola, nu diemžēl to viņi nevar apmeklēt. Mēs neesam vainīgi, ka iestādēs ir slimi bērni un diemžēl nevienai audžuģimenei nevajadzīgi bērni,” sacīja Auziņa.
Tiesībsargs Juris Jansons tikās ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu esošo problēmu un skaidrotu, kā to risināt. Jansons iepriekš Latvijas Radio stāstīja, ka būtu jāpalielina materiālais atbalsts bērnu aizbildņiem un audžuģimenēm.
“Šobrīd no mūsu 119 pašvaldībām ir aptuveni 13 pašvaldības, kurās pietiekami tiek atbalstītas audžuģimenes un kur bērni nav nevienā bērnunamā. Valstij ir daudz, daudz pamatīgāk jāsniedz atbalsts pašvaldībām. Te ir runa par neizdarību, nepietiekami kvalitatīvu atbalstu. Pašvaldību amatpersonas, tai skaitā šie bērnunamu direktori vai internātskolu direktori, vai kādas citas amatpersonas izvēlas vienkāršāko ceļu,” klāstīja Jansons.
Pēc vairāk nekā stundu ilgām pārrunām premjerministre Laimdota Straujuma atzina, ka tiesību pārkāpumos vainojama padomju laiku sistēma, tāpat arī bērnunamu direktori.
“Labklājības ministrija ir sagatavojusi savu rīcības plānu. Mēs esam vienojušies, ka mēs tiekamies kopā vēl pēc pusgada, lai redzētu, kā mēs kopā varam risināt apmēram 1500 bērniņu problēmas, kuri šobrīd ir ārpus savām ģimenēm. Par vadītājiem mēs runājām atsevišķi, tur ir ne tikai katrs konkrēts vadītājs, bet konkrētam vadītājam arī jāuzņemas atbildība,” sacīja Straujuma.
Labklājības ministrijas izstrādātais deinstitucionalizācijas plāns paredz reformas, un to koordinācija uzticēta ministram Uldim Augulim. Viņš pastāstīja, ka tā reformu īstenošanai varētu izmantot Eiropas Sociālā fonda un Reģionālās attīstības fonda līdzekļus.
“Deinstitucionalizācijas plāns, kur mums ir iespēja izmantot Eiropas līdzekļus, lai mēs izslēgtu to vēsturisko mantojumu no padomju laikiem, kas mums ir – bērnunamus. Un līdz 2020.gadam mēs panāktu, ka mums bērni, kas ir tādos aprūpes centros, dzīvo maziņos bērnunamos - vai tās ir jauniešu mājas, vai tie ir SOS ciematiņi. Ir dažnedažādas iespējas savādākai aprūpei, kas ir ģimeniskāka aprūpe. Pastiprināti paskatīsimies arī tās vietas, kurās ir bijuši pārkāpumi,” solīja Augulis.
Ministrs arī stāsta, ka šo fondu kopējais finansējums nepieciešamajām reformām varētu būt ap 80 miljoniem eiro. Pēc pusgada tikšot izstrādāts arī ziņojums par paveikto.
