“Saeimas lēmums vismaz sākt publicēt VDK dokumentus ir Latvijas demokrātijas higiēnas jautājums. Mums jāizvērtē mūsu plātne okupācijas periodā ar visām negācijām, kas tur bija. Būtībā mums ir jānonāk pie reāla skata uz šo pagātni,” sacīja Levits.
Viņš norādīja uz trim mērķiem, kāpēc tas ir jādara. Pirmkārt, lai mainītu sabiedrību, jāzina, kas ar mums ir noticis. Otrkārt, lai skaidrāk saskatītu mūsu morāli, jo demokrātiskā sabiedrībā publiskās morāles principi ir radikāli citādāki nekā okupācijas laikā un totalitārā sistēmā. Treškārt, VDK dokumentu publiskošana vajadzīga taisnīguma dēļ.
Viņš nesaskata risku tajā, ka sākotnēji informācija tiks publicēta bez zinātnieku komentāriem: “Tas, ka jāpieiet piesardzīgi visiem šiem dokumentiem, domāju – to sabiedrība pati apzinās.
Domāju, ka sabiedrība apzinās (..), ka tur nav uzskaitīti visi čekas slepenie ziņotāji un ne visi, kas tur ir uzskaitīti, patiešām bija slepenie ziņotāji.”
Eiropas tiesas tiesnesis mudina izveidot internetā vietni, kur cilvēkiem, par kuriem VDK dokumentos ir kartiņas, būtu iespējams publicēt savu paskaidrojumu. “Tas arī varētu piederēt pie pagātnes izvērtēšanas,” piebilda Levits.
Tikmēr VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris atzina, ka ir apsveicams solis publicēt aģentu kartotēkas un ar laiku arī nomenklatūras dokumentus. Tas esot ļoti liels solis uz priekšu.
Vienlaikus, paskatoties uz likumprojekta izstrādi un steigu, tajā redzami robi un lietas, kas ar laiku būs jārisina no jauna, norādīja Kangeris. “Mūs arī neapmierināja tas, ka atvēra veco likumu. Tajā ir lietas, kas mūsu ieskatā jāmet ārā vai vispār jābeidz. Viena no tām ir tiesas procesi, kuros jāpierāda sadarbības fakts ar VDK. Tas nedarbojas, tā ir lieka lieta.
Ja publicēs aģentu vārdus, daudzi cilvēki atskārtīs, ka viņi tur iekšā, varēs skriet uz tiesām, noslogot tiesas un prasīt, lai pierāda nevainīgumu,” sacīja Kangeris.
Savukārt bijušais Totalitāro seku dokumentēšanas centra vadītājs, patlaban centra konsultants Indulis Zālīte norādīja, ka likumprojekta mērķis mainījās līdz ar otro lasījumu parlamentā. Sākotnēji bija paredzēta VDK dokumentu nodošana arhīvam, to digitalizācija un pieejamības nodrošināšana pētniekiem. Viņaprāt, tas būtu apsveicami.
Taču pašlaik paredzēts “izbērt dokumentus internetā” un “uz vecas netaisnības atražot jaunu netaisnību”.
“Tas ir vienādot cilvēkus, uz kuru rokām bijušas nacionālo partizānu asinis, ar tādiem, kas noformēti VDK aizmuguriski. Tātad nav selektīva pieeja šķirošanā, atlasē, tas ir, zinātniskā pirmapstrāde dokumentiem,” norādīja Zālīte. Viņš zināja stāstīt, ka diezgan ievērojams skaits VDK aģentu darbojās ekonomisko noziegumu, korupcijas apkarošanā.
KONTEKSTS:
Saeimas 4.oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. Plānots, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
Jau 2014.gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31.maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
