Panorāma

Maskavā atbalsta Ukrainu

Panorāma

Piemiņas pasākums arī Lestenes Brāļu kapos

Lestenes kapos apbedīti 1100 leģionāru

Lestenes kapos apbedīti 1100 leģionāri

Lestenes Brāļu kapos patlaban ir apbedīti 1100 karavīri, kuri Otrā pasaules kara laikā krituši latviešu leģiona rindās, un viņu skaits arvien pieaug. Amatpersonas un daudzi piederīgie 16.martā dodas tieši uz Lesteni godināt karavīru piemiņu.   

Uzraksts pie vārtiem „Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot” izsaka neizdzīvotās dzīves sāpes, zudušās cerības un sapņus, kas tūkstošiem latviešu puišu pārtrūka pašā jaunības plaukumā.

Kareivis Ilmārs Reinvalds - kritis 20 gadu vecumā, Kārlis Vecarājs, Kristaps Griberis – arī dzīvību zaudējuši 20 gados, bet Edgars Mitulis paspējis nodzīvot tikai 19 gadus, Gunārs Kronbergs -18.

Lestenes Brāļu kapu uzraudze Gita Bulaha saka –„šī ir nedzimušo bērnu kapsēta”.

„Šiem puišiem vajadzēja radīt savas ģimenes, celt mājas, art laukus, nevis aiziet 18 - 19 gados mūžībā,” saka Bulaha.

Kapu uzraudze zina stāstīt par katru apglabāto. Šeit guļ divas medmāsiņas, labestīgas un mīlētas, viņām 16.martā būs visvairāk ziedu.

„Šie ir no Ziemassvētku kaujām – te netālu atradās purvi, kur latviešu puiši stāvēja viens pret otru. Tas bija par pamatu, lai šo vietu izvēlētos, kapulauku ierīkojot,” skaidro Bulaha.

Te kapos guļ 1100 karavīru, bet sienās iegravēti 18 tūkstoš kritušo vārdi. Joprojām karavīri šeit tiek vesti no visas pasaules, lai pārapbedītu.

Vienotā ansamblī ar Lestenes brāļu kapiem ir Lestenes baznīca. Vēl šodien tās fasādē redzamas lādiņu atstātās pēdas. Četrdesmitajos gados šeit salmos uz grīdas tika guldīti ievainotie. Bet vissmagākos postījumus baznīca piedzīvoja padomju gados, kad šeit ierīkoja graudu kalti. Pēc atmodas draudze un pagasts sācis baznīcas atjaunošanu. Tam saziedoti 100 tūkstoši eiro.

Irlavas un Lestenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis stāsta - kad pasākumi notiek kapos, notiek arī baznīcā.

”Ansamblis vienots arī ar to, ka karš pāri gājis. Baznīcas ārpuse netiks restaurēta, tā paliks kā piemineklis tam, kas ir noticis,” skaidro Janševskis.

Lestenē domā, ka kritušos leģionārus pieminēt pie Brīvības pieminekļa nav īstā vieta. Viņi atdusas šeit.

„16. martā šī būtu īstā vieta, kad par to domāt, runāt, atcerēties... šeit nāk cilvēki ar labām domām un nenāk ne izrādīties, ne politiku attīstīt,” uzskata Janševskis.

Šajos kapos joprojām tiek guldītas arī mūžībā aizgājušo bijušo leģionāru urnas. Lieli rožu pušķi šeit tiekot vesti tikai oficiālās reizēs. 16. martam tuvojoties, tuvinieki paši ir izplaucējuši bērza zariņus, kādu sniegpulkstenīti, puķīti podiņā. Un tas ir skaistākais, ko viņi var dot saviem mīļajiem no tīras sirds, saka kapu uzraudze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti