Lai arī Ekonomikas ministrija piedāvājusi vairākus priekšlikumus, kā risināt sezonālo elektroenerģijas pieslēgumu problēmu un kā izlīdzināt obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK maksājuma apmēru, ‘’Zemnieku saeimas’’ vadītājs Juris Lazdiņš vēl neizslēdz, ka zemnieki šīs nedēļas kongresā varētu ministram Arvilam Ašeradenam izteikt neuzticību.
OIK reforma esot krietni palielinājusi elektrības rēķinus saimniecībām ar lielu pieslēguma jaudu, taču zemnieki to pilnā apmērā izmanto tikai dažus mēnešus gadā. Līdz šim noteikts, ka lielo jaudas patēriņu iespējams samazināt uz sešiem mēnešiem, tāpēc ministrija februāra beigās piedāvāja šo periodu pagarināt uz deviņiem mēnešiem, kas, zemnieku ieskatā, joprojām esot par maz.
Februāra beigās "Sadales tīkliem" un regulatoram darba grupā viedoklis atšķīrās, teica Lazdiņš.
Regulators vēlējās, lai saimniecības vismaz trīs mēnešus izmanto jaudu efektīvi un tad samazina, bet regulators samierinājās ar vienu mēnesi gadā.
"Mēs, šobrīd jau detalizēti analizējot konkrētus lauksaimnieku uzņēmumus, redzam, ka kooperatīvi var to lielāko patēriņu izpildīt trīs mēnešus, jo viņiem sezona ir garāka, bet saimniecību līmenī paaugstināto jaudu var izmantot vienu mēnesi gadā," teica Lazdiņš. "Mēs vēlamies, lai šī tehniskā daļa ir saprotama un atbilstoša situācijai, lai nav tā, ka atkal kaut ko apstiprinām un jāatgriežas vēlreiz pie šīs diskusijas."
Arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka pieprasa atcelt jaudas maksājumu par OIK un pārtraukt OIK diferenciāciju. LOSP apkopotie zemnieku decembra un janvāra elektrības rēķinu dati liecinot, ka elektrības cena tajos ir pieaugusi par 20- 60%. Organizācijas ģenerāldirektors Guntis Vilnītis gan uzskata, ka
ekonomikas ministra demisija nav jāpieprasa, jo tas problēmas risinājumu meklēšanu tikai pagarinās.
Vienam zemniekam 100 kilovatstundu cena mēnesī ir 11 eiro, bet otram - 210 eiro, klāstīja Vilnītis. "Zemniekiem vienu reizi nedēļā ir jāpieslēdz agregāts, kam vajadzīga liela palaišanas jauda, līdz ar to viņš nevar atteikties no tās jaudas un viņam jāmaksā tā lielā maksa, neskatoties uz to, ka vidējais enerģijas patēriņš viņam ir neliels," teica Vilnītis. "Bet visu sadārdzina tieši tie pieslēgtie ampēri jeb jauda. Mūsu prasība, ejot vēl uz priekšu, ir nešķirot uzņēmējus pēc lieluma."
Tikmēr Ekonomikas ministrija aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar vēl vienu priekšlikumu, novirzīt izveidojušos "Latvenergo" virsplāna peļņu - 78,9 miljonus eiro - OIK sloga samazināšanai. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks stāstīja, ka
Eiropas Savienības mērogā tā ir vispārpieņemta prakse, kā atbalstīt atjaunojamos energoresursus.
"Jā, ir citas valstis, kas izvēlējās, ka tas [OIK] netiek maksāts tik tieši ik mēnesi no iedzīvotāju makiem," teica Patmalnieks. "Tas, kā vēsturiski Latvijā šis modelis ir izveidots, iespējams, ir diskutējams, bet tas tolaik bija politisks lēmums. Par to, vai ir iespējams šo maksājumu samazināt, ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka, iespējams, tiks vēl atpirktas saistības no "Latvenergo", lai samazinātu šos maksājumus, ko maksā iedzīvotāji. Šādi soli pa solim ir rodami risinājumi. Bet vispārēja OIK atļauju atcelšana ir notikusi citās ES valstīs, bet tas beidzās slikti."
Lai arī zemnieki minēto pēdējo Ekonomikas ministrijas priekšlikumu sauc par labu ziņu, tomēr arvien esot daudzas neskaidrības, atzina gan Vilnītis, gan Lazdiņš.
Vilnītis uzsvēra, ka pēc ministra paziņojuma joprojām tiks sekots līdzi, kā realizēs OIK maksājuma samazinājumu. Vai ar 70 miljoniem eiro maksājuma slogs mazināsies tikai šogad, vai arī tā jau būs norma, ka OIK jaudas maksājums netiks piemērots patērētājam visu periodu.
Savukārt Lazdiņš piebilda, ka vēl nav skaidrs, kur šo summu ministrija plāno novirzīt. Vai tas būs kopējās OIK samazinājumam, vai tam, ka rēķinos netiks iekļauts OIK maksājums par ampēriem.
Vai novirzīt daļu "Latvenergo" peļņas OIK samazināšanai, valdība, iespējams, skatīs jau šonedēļ. Savukārt piektdien "Zemnieku saeimas" kongresā situāciju lauksaimniekiem plašāk skaidrot esot solījis ekonomikas ministrs.
