Gadu gaitā daļa pārcēlusies dzīvot uz Latviju, daļa pielāgojusies vietējai lietuviešu sabiedrībai. Būtiņģes luterāņu baznīca ir galvenā vieta, kur kopā sanāk vietējie latvieši, saka vēstures pētnieks Mikelis Balčus. Iknedēļas dievkalpojumi parasti pulcē apmēram 20 cilvēku, bet svētkos ap 70.
Bieži savu dzimto pusi apciemo arī liepājniece Ārija, kura Sventājā dzīvojusi līdz piecu gadu vecumam, bet kuras māsa un brāļi vēl piecdesmitajos gados mācījās vietējā skolā. Tolaik runāt latviski starpbrīžos bija aizliegts, lai gan klasē latviešu bijis pat vairāk. Droši vien tādēļ, lai lietuviešu valodu nostiprinātu, saka Ārija.
Līdz robežas pārdalei 1922.gada 23.martā visi 334 Sventājas ciema iedzīvotāji bijuši latvieši. Freimaņu Milda 89 gadu vecumā savās mājās tagad palikusi viena, turpat blakus arī citi latvieši cienījamos gados. Ciemiņus no Latvijas Sventājas latvieši sagaida ar prieku, jo dzimto valodu dzird reti.
Lai saglabātu kultūrvēsturiskās vērtības un nezustu saikne ar Latviju, kopš 1992.gada Sventājā darbojas kuršu biedrība enerģiskā novadpētnieka Miķeļa Balčus vadībā. Kamēr vien būs šādi darbīgi cilvēki, ir cerība, ka latvisko sakņu apziņa tik drīz vēl nepazudīs.
