Latviju satrauc Kaļiņingradas straujā militarizācija

Krievija šovasar Kaļiņingradā veikusi plašu militāro kodolbunkuru modernizāciju. Jau iepriekšējos gados Kaļiņingradā Krievija izvietojusi ballistiskās raķetes "Iskander", kā arī iekārtojusi pamatīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu, sagādājot nopientas raizes NATO plānotājiem. Jaunākais Kremļa solis Kaļiņingradā turpina vairot neskaidrību par Maskavas plāniem, bet Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) atzīst, ka nav līdzekļu, lai kaimiņvalsti atturētu no nopietna bruņojuma izvietošanas pie Baltijas valstīm.

ĪSUMĀ:

  • Krievija Kaļiņingradā izvērsusi plašu militarizācijas kampaņu;
  • Latvija seko līdzi notiekošajam, taču atzīst, ka ietekmēt notiekošo anklāvā nav tās spēkos;
  • Skandināvijā plānotās militārās mācības "Trident Juncture" drošības incidentu riskus Baltijas jūrā, visticamāk, nepalielinās;
  • Krievija saņēmusi nepieciešamo informāciju par minēto mācību norisi.

ĀM: Latvija ar NATO sabiedrotajiem seko līdzi notiekošajam Kaļiņingradā

Krievija Kaļiņingradas apgabalā šovasar modernizēja vairākus desmitus militāro bunkuru, kas paredzēti kodolieroču glabāšanai, atsaucoties uz savā rīcībā esošiem dokumentiem, vēstīja ASV telekanāls CNN. Kompānijas "ImageSat International" publiskotajos satelītuzņēmumos esot redzams, ka Krievija laika posmā no 19. jūlija līdz 1. oktobrim veikusi modernizācijas darbus vismaz četrās anklāva vietās.

Kaimiņvalsts bruņotie spēki Kaļiņingradā izvērsuši plašus būvniecības darbus divās vietās netālu no Primorskas ostas, Čkalovskas gaisa spēku bāzē, kas atrodas pie Kaļiņingradas pilsētas, kā arī Čerņakovskas militārajā bāzē. Šeit izvietota Krievijas armijas 152. raķešu brigāde, kas gada sākumā saņēma "Iskander" raķetes, kuras var tikt bruņotas ar kodolgalviņām. Reaģējot uz šiem notikumiem, ASV februārī pauda, ka tas ir viens no agresīvākajiem Krievijas spertajiem soļiem Baltijas valstīs.

ASV jūras spēku komandieris Eiropā un Āfrikā Džeimss Fogo (James "Jamie" Gordon Foggo III) aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas militārā klātbūtne Kaļiņingradas apgabalā neatturēs NATO no darbības šajā reģionā. "Ja viņi metīs mums izaicinājumu, mēs viņiem atbildēsim. Mūs tur esošās sistēmas neiebiedēs," sacījis Fogo. Savukārt Krievijas armijas pārstāvji nav izteikušies par militāro modernizāciju Kaļiņingradas apgabalā.

ĀM norāda, ka mūsu valsts nostāja attiecībā uz Krievijas militārajām aktivitātēm, tostarp arī Kaļiņingradas apgabala militarizāciju, atbilst NATO dalībvalstu kopējai nostājai, kas atspoguļota arī 2018. gada Briseles samita deklarācijā. Lielos vilcienos Latvija pieturas pie uzskata, ka Krievijas īstenotās militārās aktivitātes, tostarp divējāda pielietojuma raķešu, kuras iespējams aprīkot arī ar kodolgalviņām ("Iskander"), izvietošanu Kaļiņingradā, neveicina reģiona un plašāk Eiroatlantiskās telpas drošību un uzticēšanos Krievijai.

"Tā kā Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas teritorija, tad Latvijas vai kādas citas valsts rīcībā nav līdzekļu, kas nepieļautu šāda veida bruņojuma izvietošanu tajā. Latvija kopā ar NATO sabiedrotajiem cieši seko Krievijas soļiem un kolektīvi apspriež un pieņem nepieciešamos mērus alianses teritorijas aizsardzības nodrošināšanai," LSM.lv atzina ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis.

Militāro incidentu skaita palielināšanos Baltijas jūrā neparedz

Aizvadītās nedēļas nogalā ASV prezidents paziņoja par nodomu izstāties no Vidēja darbības rādiusa kodolieroču aizlieguma līguma (INF) ar Krieviju. Aukstā kara laikā parakstītā vienošanās tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem kodolieroču kontroles jomā. Dokuments aizliedz ASV un Krievijai uzturēt, ražot un testēt no zemes palaižamas vadāmas raķetes, kuru darības rādiuss ir 500 līdz 5500 kilometri.

Tramps ASV nolūku izstāties no līguma pamatoja ar to, ka ne Krievija, ne Ķīna šādas saistības patiesībā nav ievērojušas. Oficiāli ASV vēl nav izstājušās no līguma un plāno turpināt konsultācijas par tā darbību. Sarunās Maskavā šajās dienās uzturējās Trampa drošības padomnieks Džons Boltons, lai pārrunātu minētās aktualitātes.

Latvijas ĀM pagaidām nesaista INF līguma darbības beigas ar iespēju, ka Kaļiņingradā pēc kāda laika varētu tikt izvietotas arī kodolraķetes, norādot, ka tas militarizāciju šajā reģionā tieši neietekmē. Tomēr Maskavas rīcība ir skatāma plašākā kontekstā, ņemot vērā Maskavas līdzšinējās aktivitātes bruņojuma kontroles un starptautisko tiesību ievērošanas jomā.

"Krievija ir vienpusēji izstājusies no līguma par Konvencionālo bruņojumu Eiropā (CFE), selektīvi ievēro saistības Vīnes dokumenta ietvaros, kā arī ierobežo pilnvērtīgu  Atvērto debesu līguma īstenošanu. Tāpat Krievija ir apšaubījusi Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas darbības pēc ķīmisko ieroču lietošanas uzbrukumā Lielbritānijā," atzīmēja Jegermanis.

Vaicāts, vai ārlietu resors negatavojas iespējai, ka Kaļiņingradas tālāka militarizācija palielinās incidentu risku Baltijas jūrā, īpaši šoruden, kad Skandināvijā notiek vērienīgas NATO mācības "Trident Juncture", ĀM preses sekretārs norādīja, ka tas netiek sagaidīts, jo par treniņu norisi Krievija jau ir saņēmusi nepieciešamo informāciju.

"Mācības ir vērstas uz alianses aizsardzības spēju nostiprināšanu. "Trident Juncture" rīkošanas un norises procesā ir ievēroti augstākie militārās caurskatāmības standarti, to skaitā ir ticis sniegts brīfings šā gada maija NATO – Krievijas Padomē. Par mācībām ir savlaicīgi paziņots atbilstoši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vīnes dokumenta prasībām, un tās ir pieejamas novērotājiem no visām EDSO dalībvalstīm, tajā skaitā Krievijas," uzsvēra Jegermanis.

KONTEKSTS:

Līgums par vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kuru Vašingtonā parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs, kļuva par pamatu tam, lai likvidētu simtiem taktisko kodolieroču. 1991.gada maijā līgums tika pilnībā izpildīts. PSRS likvidēja 1752 ballistiskās un spārnotās uz zemes bāzētās raķetes, ASV – 859. ASV uzskata, ka Krievijas jaunās spārnotās raķetes, kas spēj nest kodolgalviņas, pārkāpj šo līgumu.

Norvēģijā otrdien, 23.oktobrī, sākušies vērienīgākie NATO manevri kopš Aukstā kara beigām "Trident Juncture". Tajos piedalīsies aptuveni 50 000 karavīru no 29 NATO dalībvalstīm, kā arī Somijas un Zviedrijas. Militārajās mācībās piedalīsies vairāk nekā 10 000 sauszemes transporta līdzekļu, 250 lidaparāti un 60 kuģi. Visplašāk mācībās būs pārstāvētas ASV, Vācija, Norvēģija, Lielbritānija un Zviedrija.

Mācībās piedalīsies arī vairāk nekā 40 karavīri no Latvijas. Viens no mācību uzdevumiem ir nodrošināt arī Latvijas karavīru pilnvērtīgu sagatavošanu dežūrai NATO sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā, kas notiks nākamgad. Šāda mēroga militārās mācības NATO rīko, reaģējot uz septembrī notikušajām Krievijas mācībām "Vostok-2018", kurās piedalījās vairāk nekā 300 000 karavīru.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti