Līdz nākamā gada beigām Latvija pārvietošanas programmas ietvaros apņēmusies uzņemt 531 patvēruma meklētāju. Līdz šim pie mums ieradušies 154 cilvēki. Tā kā Mucenieku centrs šobrīd ir pilns, līdz gada beigām jaunu atbraucēju visticamāk nebūs.
"Lai arī šobrīd izskatās, ka mazliet iepaliekam no grafika. Taču prognozes nākamajam gadam ir ļoti pozitīvas, ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Grieķiju un procesā ir sadarbība ar Itāliju (..) Mēs plānojam tiešām nākamajā gadā pagūt uzņemt visu 531 patvēruma meklētāju," stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte.
Uzņemšana ir puse uzdevuma. Ar otru pusi - atbraukušo pastāvīgu izmitināšanu - Latvijai iet kā pa celmiem.
No 63 cilvēkiem, kuri saņēmuši bēgļa vai alternatīvo statusu, lielākā daļa Latviju pametuši, un izskatās, ka līdzīgam scenārijam sekos arī pārējie. Šobrīd Muceniekos mitinās vairāk nekā 20 cilvēki, kuriem statuss jau ir un centrs būtu jāpamet, taču pagaidām viņiem nav, kur iet.
Ar 139 eiro pabalstu mēnesī vienam un 97 eiro pabalstu pārējiem ģimenes locekļiem mitekli ar pamatērtībām izīrēt ir teju neiespējami.
"Vidējā cena par šādu dzīvokli ir 200, 250, 300 eiro mēnesī plus komunālie maksājumi, kas kopumā, it sevišķi ziemas periodā, var sastādīt pat 500 eiro," klāsta biedrības “Latvijas Sarkanais krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
"Tas nozīmē, ka viņiem no šiem pabalstiem nepaliek naudas nedz drēbēm, nedz pārtikai, ne kam citam. Un viņi, izvērtējot situāciju, ka viņi nav spējīgi šeit atrasties, vienkārši brauc projām," norāda Līkops.
Ministrijas strādā pie iespējamiem risinājumiem, piemēram, pabalstu maksāt īsāku laiku, bet pirmajos mēnešos lielāku, lai pietiek dzīvokļa pirmajai iemaksai. Ir arī ideja, ka valsts varētu pašvaldībām kompensēt līdzekļus par dzīvesvietas piešķiršanu. Taču lēmuma vēl nav.
"Tieši tanī brīdī, kad tiks atrisināts šis starpposms starp statusa piešķiršanu un pilnu integrāciju, kad integrētie dzied Jāņu dziesmas un lec pār ugunskuru, ja šis starpposms tiks atrisināts, tad pilnīgi noteikti vairāk cilvēku varēs šeit palikt un turpināt integrācijas procesu," pauž Līkops. Jo mums nav jēgas stāstīt cilvēkiem par Latvijas tradīcijām un mentalitāti, ja viņš nevar izdzīvot," stāsta Latvijas Sarkanā krusta vadītājs.
Lai cik neliels būtu pabalsts, pašlaik valsts to turpina maksāt arī tiem, kuri Latviju jau pametuši. Taču drīz tas mainīsies.
"Tiek rasts risinājums, un nākamā gada sākumā Patvēruma likumā tiks veikti grozījumi, kur katrai personai ar statusu pabalsta izmaksa tiks sasaistīta ar reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā," skaidro Jonāte.
Tātad, ja darbspējīga vecuma statusa ieguvējs regulāri neparādīsies aģentūrā, pabalstu viņam vairs nemaksās.
Kopumā Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmas ietvaros jau ir uzņēmusi 154 cilvēkus. Latvija piekritusi brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros. Līdz šim gan daudzi Latvijas uzņemtie patvēruma meklētāji pēc kāda laika valsti ir atstājuši.
