Sadaļas Sadaļas

Latvijas politiķi: Mums ir divas iespējas – uzņemt bēgļus vai arī maksāt

Pēc sarunām Eiropas Savienības (ES) samitā par patvēruma meklētāju atpakaļsūtīšanu uz Turciju un papildu finansējuma piešķiršanu Turcijai, Latvijas premjers un Saeimas Ārpolitikas komisijas vadītājs norādījuši, ka Latvijai būs jāizvēlas starp bēgļu uzņemšanu vai maksāšanu citai valstij par to.

Aizvadītajā Eiropas Savienības (ES) un Turcijas samitā lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu Turcijai netika pieņemti, taču līdz nākamajai Eiropadomei jābūt izstrādātai valsts pozīcijai. Latvijai pašlaik ir divi varianti - uzņemt bēgļus vai arī maksāt, aģentūrai LETA atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

Finansējuma piešķiršana, kā izriet no Kučinska sacītā, varētu notikt, ja tas "nobremzētu [patvēruma meklētāju] plūsmu". Taujāts par aptuveno finansējumu no Latvijas puses, Kučinskis atturējās to konkretizēt, norādot, ka par to vēl tikai tiks spriests, taču esot skaidrs, ka valstij vēl pirms nākamās Eiropadomes sēdes ir jānostiprina sava pozīcija.

Līdzīgi Saeimas Ārpolitikas komisijas vadītājs Ojāru Ēriks Kalniņu (“Vienotība”) intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka Latvijai būs jāizvēlas: vai nu pieņemsim bēgļus un mēģināsim viņus integrēt, vai maksāsim, lai viņus pieņemtu kaut kur citur. Abi lēmumi būs grūti ne tikai valdībai, arī sabiedrībai. Taču neko nedarīt šajā situācijā nav iespējams.

Tajā pašā laikā Turcijas piedāvājumu Kalniņš sauc par provokatīvu. Turklāt to sarežģī Turcijas vēlme pēc bezvīzu režīma.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība) atzina, ka Turcija atrodas pozīcijā, kurā tā jebkurā gadījumā būs ieguvēja. Viņš arī norādīja, ka ES ir nopietni jāpārdomā, kāda veida attiecības ar Turciju ir jāveido, atgādinot, ka tur pastāv preses brīvības ierobežojumi, kas ES  kā vārda brīvības pārkāpumi nav pieļaujami.

 

Tikmēr Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paudusi bažas par Eiropas Savienības un Turcijas ierosināto plānu migrācijas krīzes mazināšanai. Lai arī uz šo vienošanos tiek liktas lielas cerības, ANO bēgļu lietu aģentūras vadītājs Filippo Grandi, uzrunājot Eiropas Parlamentu, paudis bažas par šī dokumenta atbilstību starptautiskajām normām.

“Mana pirmā reakcija ir dziļas bažas par jebkādu vienošanos, kas paredz plašu personu nosūtīšanu no vienas valsts uz otru, nenodrošinot starptautiskajās tiesībās paredzētos bēgļu aizsardzības pasākumus. Patvēruma meklētāju var atgriezt trešajā valstī tikai tad, ja šī trešā valsts uzņemas atbildību par attiecīgā patvēruma pieteikuma izskatīšanu, patvēruma meklētājam tiek garantēts, ka viņš netiks nosūtīts uz valsti, no kurienes viņš ir bēdzis. Tāpat personai ir jābūt tiesībām apstiprināšanas gadījumā izbaudīt starptautiskajos likumos paredzētos patvēruma noteikumus, ieskaitot pieeju izglītībai, darbam, medicīnas aprūpei un sociālajai palīdzībai," sacīja Grandi.

Līdzīgu viedokli paudis arī ANO augstā komisariāta bēgļu jautājumos Eiropas reģionālais direktors Vinsents Košetels, norādot, ka pašreizējā vienošanās neatbilst Eiropas likumiem, jo masveidīgu ārvalstnieki izraidīšanu aizliedz Eiropas cilvēktiesību konvencija. Košetels arī aicinājis Eiropu nodrošināt, ka nākamās nedēļas Eiropas Savienības līderu samitā tiek panāktas prasītās garantijas tiem bēgļiem, kuri tiks nosūtīti uz kādu no Tuvo Austrumu valstīm.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers gan paziņojis, ka patvēruma meklētāju pārvietošana uz trešajām valstīm atbilstot Ženēvas konvencijai. Tā kā Grieķija esot izlēmusi Turciju atzīt par drošu valsti, pārvietošanas politika esot uzskatāma par likumīgu.

Cilvēktiesību aizstāvības organizācijas gan norāda, ka Turciju par drošu valsti pilnīgi noteikti nevar uzskatīt, turklāt Turcija arī neesot pilntiesīga Ženēvas konvencijas dalībvalsts. Tāpēc šeit atkal rodoties juridiska rakstura jautājumi. Organizācijas “Amnesty International” pārstāve Iverna Makgovana pat izteikusies, ka Eiropas Savienības un Turcijas līderi ir nolaidušies līdz rekord zemam līmenim, tirgojoties ar ļoti ievainoju cilvēku tiesībām un pašcieņu.

Ziņots, ka ES un Turcijas līderiem pirmdien, 7.martā, notikušajā samitā ir izdevies panākt  progresu, cenšoties mazināt milzīgo migrantu krīzi, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. Viņš pauda cerību, ka galīgo vienošanos izdosies panākt jau šonedēļ. Tusks arī norādījis, ka ir nosūtīta ļoti skaidra ziņa – neregulārajai migrācijai uz Eiropu ir pienācis gals.

Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās paredz, ka turpmāk jebkurš neregulārais imigrants, kurš no Turcijas ieradīsies Grieķijas salās, tiks nogādāts atpakaļ Turcijā. Īpaši tiek uzsvērts, ka runa ir par neregulārajiem imigrantiem, kuri ieceļo valstī bez dokumentiem. Apmaiņā pret katru atgriezto sīrieti viens sīrietis no Turcijas tiks pārvietots uz kādu no Eiropas Savienības valstīm.

ES arī apsolījusi paātrināt pagājušā gadā apsolīto trīs miljardu eiro izmaksāšanu Turcijai, solot drīzumā pieņemt lēmumu arī par papildus finansējuma piešķiršanu. Turcija vēlas, lai šī palīdzība tiktu dubultota līdz sešiem miljardiem eiro.

Apmaiņā pret sniegto palīdzību tiek plānots atvieglot Turcijas pilsoņiem ieceļošanu Eiropas Savienībā, paredzot bezvīzu ceļošanas ieviešanu jau līdz šī gada jūnijam. Tāpat plānots sākt sagatavošanos jaunu sadaļu atvēršanai Turcijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt