Dievkalpojums

Lieldienu dievkalpojums no Doma baznīcas. Tiešraide

Dievkalpojums

Translācija no Vatikāna. Urbi et Orbi

Bīskapu apsveikumi Lieldienās

Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji sveic Lieldienās, aicina nepadoties bailēm un neziņai

Pirmajās Lieldienās skatītājus uzrunā un svētkos sveica Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji: Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. 

Garīdznieki uzrunās pievērsās Covid-19 pandēmijai, šī brīža situācijai rodot līdzības Kristus augšāmcelšanās stāstā. Viņi aicināja nepadoties bailēm un neziņai, nepazaudēt savus ideālus arī ārkārtējās situācijas laikā, kā arī rast veidus, kā palīdzēt viens otram. Bīskapi īpaši atzīmēja un pateicās mediķiem par viņu darbu šajā laikā, kā arī citiem cilvēkiem, kas turpina strādāt savu līdzcilvēku labā, un aicināja ievērot valdības noteikumus, lai mazinātu slimības izplatīšanos.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags: Meklējam katrs savu eņģeļa iespēju, lai ar to, ko darām vai nedarām, noveltu kādu akmeni dzīvībai no ceļa

“Kristus ir augšāmcēlies. Kā dzirdējām savas kristības brīdī – par tevi cietis, miris un augšāmcēlies. Lieldienu rītā divas uzticīgas sievietes devās uz kapu, lai pienācīgi apkoptu Jēzus mirušās miesas. Viņas raizējās par lielo akmeni, kas bija aizvelts priekšā. Šogad Kristus augšāmcelšanās svētkos līksmību arī aizšķērso tāds kā akmens – daudz kur pasaulē dievnamu durvis ir slēgtas sērgas dēļ. Varbūt mēs jūtamies līdzīgi mācekļiem, kuri pirmās Lieldienas arī sagaidīja aiz durvīm, kas drošības pēc bija slēgtas. Varbūt jūtamies līdzīgi sievām, kuras gāja neziņā un nedrošībā. Viņas vēl nenojauta dzīvības uzvaru un necerēja, ka eņģelis baltās drēbēs novels akmeni, par kuru viņas visvairāk raizējās. Kad viss piepildījās, tad tumsa, neziņa un nedrošība palika aiz muguras. Palika tikai pieredze par Lieldienu rītu, kurā viņas sevī atrada apņēmību iet uz mērķi, par spīti akmenim, sargiem un zīmogiem.

Eņģeļi spožās drānās neparādās katru dienu. Parasti Dievs vairāk darbojas caur cilvēkiem. Mēs katrs varam būt drusku eņģeļi cits citam, noveļot kādus akmeņus un atvieglojot raizes. Šajā laikā medicīnas darbinieki ir tādi eņģeļi. Analīžu ņemšanas punktos medicīnas māsiņas pat ir tērpušās viscaur baltā. Un ne tikai mediķiem mēs esam pateicīgi. Neskaitāmi cilvēki strādā un pakļauj sevi riskam citu labā – aptiekāri, sociālie darbinieki, garīdznieki, pārdevēji, šoferi, inženieri, televīzijas, radio, mediju darbinieki, valsts amatpersonas un daudzi citi – lai dzīve turpinātos, līdz sērgas akmens būs novelts. Un mēs jums esam ļoti, ļoti pateicīgi, paturam lūgšanās un meklējam katrs savu eņģeļa iespēju, lai ar to, ko darām vai nedarām, noveltu kādu akmeni dzīvībai no ceļa.

Lieldienu rītā abas sievietes par sevi atklāja kaut ko ļoti svarīgu. Lai arī viņas bija pavisam vienkārši cilvēki, lai arī tumsa bija liela, šķēršļi likās nepārvarami un pretspēks – varens, viņas tomēr bija pietiekami stipras, lai sasniegtu mērķi. Un kad viņas tā gāja, pat eņģeļi ieradās palīgā. Atklāsim to sevī arī mēs.

Svētkos parasti kaut ko novēl. Un es mums novēlu šo laiku izdzīvot saskaņā ar savu ticību un nenodot savus ideālus. Eksperti stāsta, ka pasaule tagad būšot citāda un dzīve vairs nebūs, kā iepriekš, un mēs nezinām, kāda tā būs, un tas var biedēt. Lai tā ir ticības dzīve un ideālu pasaule! Lai arī kas nāktu, lai tas atrod mūs stāvam stalti un apņēmīgi, kā tādus, kas zina – mēs būsim gana stipri un radoši, un mums pietiks izturības, lai pastāvētu. Kristus izcieta visu, uzveica visu un augšāmcēlās pat no nāves un kapa. Kristus augšāmcēlās, lai savā uzvarā dalītos ar katru, kas Viņam uzticas, un kopā ar uzvarētāju paši uzvarēsim.

Svētīgas un priecīgas Lieldienas!”

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns: Mēs esam aicināti pārtraukt šo baiļu, baumu, šo satraukumu pandēmiju

"Miers ar jums! Ar šiem vārdiem Jēzus uzrunā savus mācekļus, kad pēc augšāmcelšanās pēkšņi viņš parādās mācekļu vidū. Tajā brīdī mācekļi, izolējušies no visas sabiedrības, ir baiļu un satraukuma pārņemti, jo viņu cerība – Jēzus – ir miris. Kā lai mēs tālāk dzīvojam? Un tieši tajā vissatrauktākajā brīdī viņu vidū ienāk augšāmceltais Jēzus, kurš sveicina viņus ar šo tik vienkāršo, bet visiem jūdiem tik pazīstamo sveicienu – miers ar jums. Ja tā padomājam, tad kaut kādā ziņā mēs līdzīgi esam arī šodien. Pat ja sākumā lielākā daļa no mums šo vīrusa izplatību uztvērām diezgan vieglprātīgi, tad ir jāatzīst, ka šobrīd mēs katrs izbaudām šīs izplatības sekas, vai nu tas būtu emocionāli, fiziski vai materiāli. Daudzi ir neziņā. Daudzi ir satraukti, daudziem ir neskaidrība, kā dzīvot šodien un kā dzīvot tālāk. Šķiet, ka izplatās ne tikai vīruss, bet izplatās arī kāda cita pandēmija, un tās ir bailes, satraukums un neziņa. Kā lai mēs dzīvojam tālāk? Bet Jēzus ir sacījis šādus vārdus: “Savu mieru es jums dodu, ne kā pasaule es jums dodu.”

Un ja mēs tā padomājam – vai tad ir viegli pavēlēt mūsu sajūtām un mūsu emocijām? Bet ir kaut kas, ko mēs varam ietekmēt. Tās ir mūsu domas, un tā ir mūsu pārliecība. Un tā vietā, lai vienkārši meklētu mierinājumus, sajūtas, mēs esam aicināti vērsties pie tā, kas ir visa miera avots – augšāmceltais Jēzus, kurš dod iedrošinājumu un savu mierinājumu. Lai šis miers var ienākt katrā ģimenē. Lai šis miers var ienākt mūsu saziņā, kaut vai sociālajos tīklos, kur tik viegli mēs varam izgāzt mūsu negācijas vai šaubas sēt citos cilvēkos. Mēs esam aicināti pārtraukt šo baiļu, baumu, šo satraukumu pandēmiju.

Taču ir vēl kāds miers, ko mums dod Jēzus nāve un augšāmcelšanās. Tas ir miers starp mums un starp Dievu. Un, būsim godīgi, reizēm šķiet, ka tajās attiecības reizēm ir vislielākais haoss vai vislielākā neziņa. Jo tik viegli mēs varam paslēpties aiz vienaldzības pret Dievu, justies vainīgi Dieva priekšā vai sevi censties attaisnot Dievam. Jēzus nāve un augšāmcelšanas mums dod mieru ar Dievu.

Miers ar jums! Lai šie vārdi ienāk katrā satrauktā namā, katrā satrauktā sirdī. Kristus ir augšāmcēlies, dzīvāks par dzīvu. Un lai šī patiesība var mājot katrā mūsu dzīvē! Tāpēc uzticēsim Viņam savu šodienu un savu rītdienu. Dievam, kurš ir uzvarējis nāvi, lai Viņa miers varētu būt klātesošs pastāvīgi.

Lai jums visiem ir miera pilni Kristus augšāmcelšanās svētki."

Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs: Mēs nedrīkstam padoties panikai un krist izmisumā

"Dārgie televīzijas skatītāji, mīļie brāļi un māsas! Šobrīd visa pasaule, kā arī mēs visi, piedzīvojam sarežģītu situāciju. Ko tad mums jādara šajā sarežģītajā situācijā? Skaidrs, ka, pirmkārt, obligāti jāpilda visi Latvijas valdības likumi, nolikumi un rīkojumi. Otrkārt, obligāti jāievēro higiēnas prasības. Mēs esam pateicīgi visiem mediķiem, kuri strādā šajos apstākļos. Strādā atbildīgi, cenšas palīdzēt ikvienam cilvēkam jebkurā vietā un jebkādā vecumā.

Kaut pasaulē pastāv draudi mūsu veselībai, mēs nedrīkstam padoties panikai un krist izmisumā. Ticīgajiem cilvēkiem visiem jābūt optimistiem, jo dzīve turpinās – ārā spīd saule, dzied putni, nāk pavasaris. Lūgsim Dievu par mūsu Latvijas zemi, par prezidentu, par valdību, par visu tautu, par katru cilvēku.

Apsveicu jūs visus gaišajos Kristus augšāmcelšanās svētkos. Novēlu jums visiem garīgu prieku, stipru veselību, Dieva palīdzību – katram jums un mums visiem. Lai ar Dieva palīdzību, šī epidēmija aizietu prom no mūsu zemes, no Eiropas, no visas pasaules. To var izdarīt Kungs – visužēlīgāis, visuvarenais Dievs. Viss atkarīgs no mūsu pūliņiem, no mūsu lūgšanām.

Miers jums un jūsu mājām!"

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Svarīgi, lai, nostājoties nāves sliekšņa priekšā, varētu teikt – es savu dzīvi neesmu veltīgi nodzīvojis

"Dārgie televīzijas skatītāji. Šajos Lieldienu svētkos vēlos iesākt manu uzrunu ar Jēzus Kristus vārdiem: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas man tic, dzīvos, kaut arī būtu miris.” Šodien, kad sabiedrībā ir ļoti daudz baiļu, neziņas par nākotni, un patiesībā arī bailes no nāves, jo mēs saņemam arvien jaunu statistiku par to, cik daudz cilvēku nomirst, ir ārkārtīgi svarīgi mazliet nodistancēties no tā un saprast – kas tad man dzīvē ir pats svarīgākais?

Jēzus Kristus saka: “Kas gribēs glābt savu dzīvību, tas to pazaudēs, un, kas pazaudēs savu dzīvību, tas to atgūs.” Ir svarīgi, lai mēs, nostājoties nāves sliekšņa priekšā varētu, ieskatoties sevī, ieraudzīt un pateikt – es savu dzīvi neesmu veltīgi nodzīvojis, mana dzīve ir bijusi jēgpilna, es neesmu dzīvojis tikai sev, es esmu kaut ko pēc sevis atstājis savai ģimenei, savai tautai, savai valstij, cilvēcei, varbūt kultūrai vai katrs savā jomā.

Es aicinu, lai šajos Lieldienu svētkos mēs ieskatāmies sevī. Un, ja mēs redzam – līdz šim neesmu spējīgs sniegt šo atbildi – tad griezieties pie tā, kurš ir pārvarējis nāves slieksni, kurš ir augšāmcēlies un kurš vēlas mums iedot jaunu dzīvību, jaunu apvārsni, kurš vēlas mūs piepildīt ar savas augšāmcelšanās spēku un atvērt mūsu dzīvē jaunus apvāršņus.

Es jums no sirds novēlu priecīgus, mierpilnus un gaišas cerības piepildītus Kristus augšāmcelšanās svētkus."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti