Dzintras Atstājas pamatdarbs rit Banku augstskolā. Kā vieslektore viņa darbojas arī citās Latvijas augstskolās. Digitalizācijas, pedagoģijas un vadības studijas Amerikā uzreiz uzrunājušas, jo patīk ne vien mācīt, bet arī pašai mācīties.
“Mēs varam priecāties, ka grupā mēs bijām no dažādām jomām, no dažādām nozarēm speciālisti, ar dažādām izglītībām. Un katrs sev kaut ko varēja iegūt,” sacīja profesore Atstāja.
Profesores kolēģi viņas gaitām Amerikā sekojuši līdzi “Whatsapp” grupās.
Pirmā lieta, ko pasniedzēja apņēmusies ieviest savos studiju kursos – katram pārbaudījumam norādīt precīzu vērtēšanas skalu.
“Un pēc tam ir arī šī atgriezeniskā saite, diskusijas, kāpēc darbs ir saņēmis tādu vērtējumu. Ir jau zināms, kādā skalā viņš tiks vērtēts. To es līdz šim nebiju praktizējusi, un man ļoti patika, ka ir šis paraugs, ko es varu izmantot,” atzina profesore.
Amerikā pasniedzējas pašas sēdušās studentu solos četrus mēnešus ilgā apmācību programmā mācībspēkiem. No Latvijas kopā devās 22 pasniedzēji no dažādām augstskolām. Studēja pilna laika klātienē, un esot bijis arī ļoti daudz mājasdarbu.
“Es biju pirmo reizi mūžā pilna laika studente. Kaut gan man ir doktora grāds un četri maģistra grādi, bet es nekad nebiju studējusi pilnā laikā,” atzina Rīgas Stradiņa universitātes docente Ieva Kalve.
Rīgas Stradiņa universitātē Kalve pasniedz stratēģisko un pārmaiņu vadību, kā arī projektu vadību.
“Man tomēr gribēsies no Latvijas studentiem prasīt vairāk.
Es būšu vēl nejaukāka pret studentiem, kuri činkstēs, ka viņš taču strādā piecos darbos, viņam ir seši bērni un vispār viņam šonedēļ ir jābrauc slēpot un tāpēc man viņam ir jādod automātiskā ieskaite. Man būs vēl vairāk spēka pret šo cīnīties,” apņēmību pauda docente.
Ideja par pasniedzēju apmācībām digitālo prasmju jomā nākusi vēl pirms pandēmijas, bet kovida laikā tikai pierādījies, cik būtiski ir prast lietot digitālos risinājumus.
“Šis ir Latvijas valsts nopietnākais projekts vispār pasniedzēju izaugsmē, gan arī reģionā viens no nopietnākajiem projektiem, lai celtu kapacitāti tieši digitālo prasmju celšanai tālāk. Mācām skolotājus, kā mācīt,” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš.
Nākamā pasniedzēju grupa vēl 22 cilvēku sastāvā uz Bufalo Universitāti dosies janvārī.
Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, akadēmiskā un zinātniskā personāla mācības augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei tiek īstenotas Eiropas Savienības (ES) fondu programmu ietvaros.
Ministrijā uzsvēra, ka Latvijas digitālās kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu tiek nodrošināta akadēmiskā un zinātniskā personāla mācības augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, tajā skaitā bioinformātikas, kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā vienā no prestižākajām augstskolām – Ņujorkas štata (ASV) Bufalo Universitātē. Sadarbību un mācības ar Bufalo Universitāti nodrošina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skola. Bufalo Universitātes piedāvātās zināšanas un pieredze nodrošina starpdisciplināras studiju programmas, kādas šobrīd nepiedāvā Eiropas augstskolas.
