Uz Jūras spēku štāba un apgādes kuģa "Virsaitis" klāja bija armijas vadība, sauszemes un gaisa spēku pārstāvji un ārvalstu militārie atašeji. Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, un šī bija pirmā militārā parāde, ko pieņēma Egils Levits.
Kara flotes simtgades godināšanas gājienu sāka seši Latvijas kuģi - mīnu meklētāji un patruļkuģi. Kopumā Latvijas Jūras spēkiem ir 18 kuģi.
"Jāuztur sava kaujas gatavība, jāmeklē un jāiznīcina mīnas...
Jāgatavo cilvēki aktīvākai karadarbībai. Otrs svarīgais miera laika uzdevums ir atbalsts civilajai sabiedrībai. Mēs novērojam, kas notiek jūrā. mēs nodrošinām meklēšanas un glābšanas operācijas uz jūras. Valsts vides dienesta zvejas kontroles pārbaudes palīdzam nodrošināt," pastāstīja Jūras spēku komandieris, flotiles admirālis Ingus Vizulis.
Pasaule mainās, un līdzi mainās arī Jūras spēki. Kuģi aprīkoti ar modernām tehnoloģijām un sistēmām. Jūras spēku militārās spējas ir līdzvērtīgas NATO partnervalstu kuģiem. Mūsu kuģi ir gaidīti alianses operācijās un mācībās.
"Kuģis ir kā tāda viena liela ģimene, ar savu personālu. Es to vienmēr pielīdzinu labam Šveices pulkstenim, kur katram komandas loceklim ir savs uzdevums, strādā kā mazais zobratiņš, kad visi pilda funkcijas teicami," skaidroja Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandieris Gvido Ļaudups.
Parādē piedalījās arī sabiedroto valstu kuģi.
Par Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba nodibināja Jūras nodaļu. Brīvības cīņu laikā īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā bija iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi un kuteri.
Parādi novēroja arī pirmā Latvijas kara flotes komandiera, admirāļa Arčibalda Keizerlinga radinieki. Mazdēls Andreass Rogals pasniedza Kara muzejam dāvinājumu - sava slavenā vectēva apbalvojumu diplomus.
"Tas viņam bija liels gods - veidot Latvijas floti.
Ģimene te dzīvoja laikā, kad Latvija bija Krievijas cara impērijas guberņa, un pirms tam viņš tam bija Krievijas jūras spēku virsnieks. Viņam bija pieredze, un viņam bija iespēja palīdzēt Latvijai, kad tā kļuva par neatkarīgu valsti. Viens no šiem dokumentiem ir apbalvojums no Francijas goda leģiona. Par to, ka Latvijas tā laika lepnums - zemūdenes "Ronis" un "Spīdola" - tika uzbūvētas Francijā," stāstīja Rogals.
Pēc okupācijas un iekļaušanas PSRS lielāko daļu Latvijas kuģu un zemūdeņu iznīcināja. Daudzi kuģi gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Pēc Neatkarības atjaunošanas jūras spēki atdzima no nulles.
"Mums nebija nekā, mums bija ideja un vēlme. Jūras spēkiem tika nodoti trīs zvejas inspekcijas kuģi "Sams", "Komēta" un "Spulga". Ar to viss sākās. Un jau 11. aprīlī 1992. gadā Liepājā ļoti lietainā dienā tika pacelts Kara flotes karogs," stāstīja atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Zeibots. Viņš stāstīja, ka tajā laikā Krievija piedāvāja sargāt mūsu jūras robežu, kas nozīmēja, ka Latvijai nepieciešama flote savas robežas sargāšanai.
Pēc kuģu parādes "Virsaitis" atgriezās Rīgas ostā. Kad tika šķērsoti jūras vārti, par godu Kara flotes simtgadei atskanēja Nāciju zalve - 21 lielgabala šāviens.
