Daudzi autovadītāji jau ir pamanījuši, ka šogad biežāk, nekā ierasts iepriekšējos gados, nākas saskarties ar būtiskiem kustības ierobežojumiem uz vairākiem tiltiem – piemēram, satiksmei lielākoties slēgts ir tilts Ķegumā, bet apjomīgi sastrēgumi veidojas pie rekontruējamā dzelzceļa pārvada Augšlīgatnē un pie vairākiem tiltiem uz Ķekavas – Jaunjelgavas šosejas. Apjomīgs remonts un rekonstrukcija vērojama uz tilta netālu no Slokas - tur, kur Ventspils šoseja šķērso Lielupi.
Šogad remontē kopumā 30 tiltus
Šajā būvniecības sezonā Latvijā ir ieplānoti darbi uz vairāk nekā 30 tiltiem. Kā stāsta "Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova, tilti Latvijā šobrīd tiešām tiek remontēti salīdzinoši intensīvi. Tiesa, daļa no projektiem uzsākti jau pagājušogad.
Salīdzinājumam jāmin, ka vēl 2014.gadā kopumā bija atvēlēts finansējums tikai četru tiltu remontam, bet 2015.gadā skaits pieauga līdz aptuveni 20. Nupat noslēgusies Lielupes tilta rekonstrukcija uz Liepāja šosejas, bet šobrīd apjomīgākais projekts ir Ventspils šosejas tilts pār Lielupi.
"Un lielākais tilts, kuru šogad uzsāksim, kur uzsāksies būvdarbi, ir tilts pāri Lielupei arīdzan, uz Ventspils šosejas pie Slokas. Tur šonedēļ jau ir uzsākušies būvdarbi, šajās dienās tur ir vērojama arī diezgan palēnināta satiksme, tāpēc iespēju robežās aicinām autovadītājus to ņemt vērā un apbraukt pa Liepājas šoseju vai citiem vietējiem ceļiem," rosina Kononova.
Tiesa, ņemot vērā ka Latvijā ir aptuveni 1000 tiltu, arī palielinātā tiltu remontu intensitāte radikālus situācijas uzlabojumus vēl nesola.
Bēdīgā situācijā tilti uz vietējiem ceļiem
Kononova pievērš uzmanību, ka galveno autoceļu tilti lielākoties ir labā stāvoklī vai arī jau drīzumā tiks rekonstruēti, bet bēdīgāka ir situācija uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem.
"Par valsts pārziņā esošo tiltu tehnisko stāvokli kopumā var izmantot gan pesimistisko atbildi, gan optimistisko atbildi.
Optimistiskā atbilde varētu būt, ka puse tiltu ir labā stāvoklī, bet pesimistiski mēs varam teikt, ka diemžēl puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.
Un labākā stāvoklī ir tie tilti, kas ir uz galvenajiem valsts autoceļiem, bet tie tilti, kas atrodas uz reģionālajiem autoceļiem, ir sliktākā stāvoklī, un pavisam bēdīgs stāvoklis ir gan ceļiem, gan tiltiem, kam ir vietējā nozīme," norādīja Kononova.
Tiltu nākotne atkarīga no Eiropas naudas
Viens no galvenajiem naudas avotiem tiltu remontam pēdējos gados ir Eiropas Savienības fondu līdzekļi, jo būtiska daļa tiltu rekonstruēti plašāku Eiropas finansētu ceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros. Tomēr jau pēc diviem gadiem pieejamo līdzekļu apjoms var krasi samazināties - kā nesen notikušajā Autoceļu padomes sēdē atzina biedrības "Latvijas ceļu būvnieks" vadītājs Andris Bērziņš, šī iemesla dēļ jau šobrīd ir steidzami jāsāk plānot tālākie soļi.
"Tas brīdis, kuru mēs ļoti negribam, iestāsies pēc diviem gadiem. Un, manuprāt, šeit būtu nepieciešama konceptuāla izšķiršanās par tiem virzieniem, kādos mēs ejam.
Ja nekas nenotiek, 2019.gadā ir kritiens – trīsreiz samazināts budžets nozarei," brīdināja Bērziņš.
Nozares eksperts uzsver, ka ir sevišķi svarīgi, lai Latvija izpildītu savus plānus autoceļu nozarē tuvākajiem gadiem, jo, ja iecerētais netiks sasniegts, vēlāk pārliecināt Eiropas institūcijas par labu ieguldījumiem autoceļos būs vēl grūtāk.
