Latvija sāk ieviest sankcijas pret Janukoviča režīma amatpersonām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvija sāk ieviest sankcijas pret līdzšinējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīma amatpersonām.

Latvija ir uzsākusi juridiskās procedūras, lai ieviestu ceļojuma ierobežošanas un aktīvu iesaldēšanas sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem, informēja Ārlietu ministrija.

Jautājums par sankciju ieviešanu tika izskatīts divās ārkārtas Eiropas Savienības  Ārlietu Padomēs 20. februārī un 3. martā, kuras bija veltītas situācijai Ukrainā, un ir panākta vienošanās ātri pabeigt darbu pie sankciju piemērošanas.

Sankcijas attiecas uz ceļojuma ierobežošanu un aktīvu iesaldēšanu. Konkrētu personu sarakstu saņems atbildīgās iestādes, kas veiks uzraudzību. „Tiklīdz būs zināmi konkrēti personu vārdi, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija to darīs zināmu Latvijas bankām un arī finanšu iestādēm, un tām būs jāiesaldē viņu līdzekļi. Katras bankas un finanšu iestādes pienākums būs pārbaudīt, vai tās klientu lokā ir minētās personas, kas ir Ārlietu ministrijas izveidotajā sarakstā un attiecīgi rīkoties.  Savukārt komisija sekos līdzi, lai šīs darbības  tiktu nodrošinātas visās bankās un finanšu iestādēs, ja tām būs klienti no šī sankciju saraksta,” skaidro Laima Auza no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

Laima Auza no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
00:00 / 00:38
Lejuplādēt

Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu.

Janukovičs arī esot lūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus.  Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā, un Krievija turpina pulcēt savu karaspēku pie Ukrainas robežas.  

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē pirmdien nolēma, ka ES Krievijas darbības Ukrainā dēvē par agresijas aktu, un atkārto, ka Krievija ir lauzusi starptautiskos līgumus. Ministri nolēma stingri nosodīt Krievijas agresiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti