Atpūtnieki vasarā bieži izmanto iespēju izbraukt ar atpūtas kuģīšiem. Ventspilī un Jelgavā ir pa vienam šādam kuģītim, bet Rīgā to ir sešpadsmit. Šo kuģīšu gatavību uzņemt pasažierus uzrauga Latvijas Jūras administrācija. Tās pārstāve Sarma Kočāne stāsta par kuģīšu pārbaudes kārtību:
„Atpūtas kuģiem, kuri tiek izmantoti komercdarbībai, pārbaudes tiek veiktas reizi gadā, un parasti tas ir, uzsākot sezonu, tātad pavasarī. Un tad ir ārpuskārtas pārbaudes - ja rodas kādas aizdomas, ka šāda pārbaude ir vajadzīga: ja ir, teiksim, noticis kāds ekscess, ja kuģītis ir braucot pārkāpis kādus noteikumus, kas rada aizdomas, ka varbūt apkalpe kaut ko nezina vai nemāk izdarīt, vai vienkārši kļūdījusies. Nu, protams, ja notiek kāda sadursme - ir gadījumi, kad kuģīši saduras ar tilta balstiem vai piestātni -, tad arī pēc tam tiek veikta pārbaude kuģītim.”
Pārbaudot kuģīšus, uzmanība tiek pievērsta ne tikai tā atbilstībai tehniskajām prasībām.
„Ļoti svarīgs ir glābšanas aprīkojums - lai būtu uz kuģīša glābšanas aprīkojums tāds un tik lielā apjomā, lai pietiktu glābšanas vestes gan pasažieriem, gan kuģa apkalpei.
Tāpat ir uz kuģīša glābšanas plosti. Glābšanas vestes tiek nomainītas uz to, lai viņas visas būtu jaunākajām prasībām atbilstošas. Uz dažiem kuģīšiem bija tādas, kas ir vai nu morāli vai tehniski novecojušas. Glābšanas aprīkojums ir ļoti svarīgs, tam ir jābūt kārtībā. Nu, un tad mēs kontrolējam arī to, vai visiem kuģu apkalpes locekļiem ir nepieciešamie dokumenti, vai viņi visi ir apmācīti, kā ir jārīkojas ekstremālās situācijās, ja tādas gadās. Ir tagad arī tāda salīdzinoši nesena prasība, ka ir jābūt pabeigtiem pūļa vadības kursiem. Tātad, ja tiešām ir kāds negadījums, tad apkalpei ir jāmāk ar visu tikt galā,”skaidro Kočāne.
Šogad kuģīši darbam sagatavoti pienācīgi un pārāk lielu pārkāpumu nav bijis nedz uz Rīgas kuģīšiem, nedz arī kuģiem Jelgavā un Ventspilī, atzīst Kočāne:
„Ir bijuši kaut kādi trūkumi, kas tiek novērsti, kuģītis tiek pārbaudīts atkārtoti un var uzsākt darbu. Mēs esam šogad pārbaudījuši tos atpūtas kuģīšus, kas brauc Rīgā, Ventspilī ir „Hercogs Jēkabs” un tagad pavisam nesen Jelgavā bija pārbaude kuģim „Mītava”. Ja vēl kādā pilsētā uzrastos šāds pasažieru pārvadātājs – kuģis, tad acīmredzot mūsu inspektori viņu pārbaudītu. Pašlaik tātad ir šie. Rīgā mēs šogad esam pārbaudījuši 16 kuģus. Seši no tiem ir tie, kas brauc pa Daugavu un var izbraukt arī pa jūras piekrasti - tādi kā „Vecrīga”, „Jelgava”, „Jūrmala”. Un tad ir mazie kanāla kuģīši. 10 gabali viņi mums ir šobrīd, kas brauc pa kanālu, izmet loku pa Daugavu parasti un atkal atgriežas kanālā.”
Uzņēmēji Jānis Uvarovs un Māris Klaužs strādā uz viena no atpūtas kuģīšiem Daugavā, kas braukt gribētājus uzņem pašā Rīgas centrā. Pirms brauciena uz kuģa jau rosās tehniskais un arī apkalpojošais personāls. Abi uzņēmēji norāda, ka kuģa pārbaudēm ir jāsāk gatavoties jau laikus:
„Protams, mēs šīm kuģu ikgadējām pārbaudēm gatavojamies un principā gatavošanās sākās parasti jau no iepriekšējā gada. Arī šajā gadā praktiski visu ziemu kuģis tika remontēts un gatavots, lai izietu pavasarī ikgadējo kuģu pārbaudi. Ja kaut kas nav tehniskā stāvoklī, tad kuģu darbība tiek apturēta, un tas nav pieļaujams, un tāpēc vienmēr tiek uzturēts tāds stāvoklis, lai tāda situācija nerastos. Visam ir jābūt savās vietās, kuģim tiek sekots līdzi, lai viss būtu kārtībā un gadījumā, ja kas gadās, kuģa īpašniekam obligāti vajag to novērst, taisīt un labot. Ja tas ir saistīts ar kuģa korpusu, tad obligāti ir jābrauc uz Bolderāju vai Vecmīlgrāvi, uz sausajiem dokiem, jāceļ ārā kuģis un jāremontē. Nu, tas vairāk attiecas uz korpusa bojājumiem, jo mūsu pienākums ir kuģu drošības inspekciju informēt, ja ir kādi kuģu korpusa bojājumi ”
Jānis Uvarovs un Māris Klaužs šādas pārbaudes atbalsta:
„Protams, tās ir nepieciešamas, tas ir laika gaitā pierādījies, ka viņām ir jābūt. Ja nebūtu pārbaudes, ja tad te braukātu tādi kuģi, ka nedod Dievs. Bet, tā kā ir šīs pārbaudes, tad tikai labākie kuģi brauc pa Daugavu. Tas ir nepieciešams, un to arī tie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pārbaudēm ir jābūt, ka ir starpdoki, ka ir doki, ja un tie ir kuģošanas noteikumi, tas nav pat apspriežams, pārbaudēm ir jābūt un viss.”
Zīmīgi, ka atpūtas kuģis, uz kura notiek šī saruna, atrodas pie piestātnes, kurā uzstādīta piemiņas zīme 1950. gadā nogrimušā tvaikoņa „Majakovskis” upuriem. Viens no uzņēmējiem saka: ”Ja nebūtu šādu pārbaužu, gandrīz visi kuģi pa Daugavu tādi kā „Majakovskis” arī braukātu.”
