Ik gadu farmācijas uzņēmumi mediķiem Latvijas teritorijā rīko aptuveni 2000 līdz 3000 semināru un konferenču, kuros mediķus iepazīstina ar jaunākajiem atklājumiem un medikamentiem. Par katru Latvijā rīkoto semināru jāatskaitās Veselības inspekcijai (VI). Taču, ja seminārs tiek rīkots ārpus Latvijas robežām, par farmācijas uzņēmumu aktivitātēm Latvijas kontrolējošās iestādes visbiežāk neuzzina. Tāpēc nav apkopotas informācijas, cik daudzi uzņēmumi un cik bieži mediķus ved ārpus valsts robežām, vai tie ir reāli semināri vai izklaides braucieni.
Veselības inspekcijā gan uzskata, ka Latvijā šāda veida mediķu uzpirkšana vairs nav ierasta prakse. „Nav tādu bažu. Mēs esam maza valsts un neapgrozās tādi apjomi kā ASV attiecībā uz zāļu izplatīšanu, kur tie cipari un daudzumi noteikti ir savādāki,” saka VI Zāļu kontroles nodaļas vadītāja Linda Rotberga.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis domā, ka Latvijas salīdzinoši mazo mērogu dēļ mediķu uzpirkšana nav plaši izplatīta. „Es nesaku, ka tas nav Latvijā, es saku, ka tas nav tādā mērogā. To, ka kāds var būt ticis uzpirkts vai tiek uzpirkts, tas var būt arī Latvijā. Esmu dzirdējis, ka ir lielās ārstniecības iestādes, kuru „galvgalī” ir aptieka un, ka dakteri pat ir spiesti izrakstīt konkrētus medikamentus. Tas pat nav brīvprātīgi,” saka Princis.
Līdz šim Latvijā bijis gana daudz gadījumu, kad korupcijā pieķertas ar medicīnu saistītas personas. Viens no skaļākajiem gadījumiem ir 2010. gadā ar reālu brīvības atņemšanu notiesātais Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktora vietnieks Zigurds Lasovskis. Tiesas lēmumā par pierādītiem uzskatīti fakti, ka Lasovskis lobējis iepirkumos konkrēta zāļu ražotāja produkciju. Par pakalpojumiem viņš saņēmis visai ģimenei apmaksātus tūrisma braucienus. Kopumā Lasovskis paviesojies vairāk nekā 20 valstīs. Arī Ķīnā koruptīvajos darījumos, kuros tagad apsūdzēts britu farmācijas gigants „Glaxo-Smith-Kline”, bijušas iesaistītas vairāk nekā 700 tūrisma un konsultāciju firmas. Tajās veiktas apjomīgas kratīšanas.
Zāļu ražotājs „Glaxo-Smith-Kline” darbojas arī Latvijā, taču šeit VI uzņēmuma darbībā nav saskatījusi nekādus pārkāpumus.
Latvijā no pārstāvētajiem farmācijas uzņēmumiem tieši „Glaxo-Smith-Kline” aizņem vislielāko medikamentu tirgus daļu – tie ir 7% procenti. Pērnā gada apgrozījums Latvijā šim uzņēmumam ir bijis 14,5 miljoni latu. Salīdzinoši - nākamajam konkurentam par četriem miljoniem mazāk.
Latvijas pārstāvniecības vadītājs Dins Šmits stāsta – uzņēmuma vadība esot satraukta un būtu sarūgtināta, ja Ķīnā atklātā informācija izrādītos patiesa. Jo koruptīva rīcība esot pretrunā uzņēmuma politikai. „Ja kādi pārkāpumi ir notikuši, tad tā ir atsevišķu cilvēku privāta iniciatīva,” saka "GlaxoSmithKline Latvia" vadītājs.
Korupcijas apkarotājiem Latvijā nav informācijas, ka uzņēmuma „Glaxo-Smith-Kline” rīcība mūsu valstī varētu būt nelikumīga. Taču izmeklēšanu prakse pierādot – ja starptautiskā uzņēmumā koruptīvi gadījumi atklāti vienā valstī, ļoti iespējams, ka šāda prakse tiek piekopta arī citās valstīs. „Protams, var būt arī, ka nav maksāti kukuļi Latvijā. Ja tie ir lieli darījumi, ja tie ir starptautiski konkursi, tad arī kukuļa summas parasti ir lielas, miljonos dažkārt. Tas nenotiek skaidrā naudā, tas notiek ar pārskaitījumiem un arī izmantojot ofšorus, dažādas shēmas un tā nevar būt kāda individuāla cilvēka vēlme vai doma samaksāt kukuli. Tā parasti ir daļa no uzņēmuma politikas, tā ir atvēlētā nauda, kukuļiem paredzētā nauda,” saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
„Glaxo-Smith-Kline” pārstāvis Latvijā noliedz, ka viņa pārstāvētajā uzņēmumā būtu paredzēta nauda kukuļošanai. „Šāds budžets nav ne tikai Latvijā, bet ar vislielāko atbildības sajūtu varu apgalvot, ka nav arī Ķīnā vai kādā citā valstī,” viņš uzsver.
Arī par šo farmācijas uzņēmumu saņemtās ziņas KNAB analizēšot. Lai gan Veselības inspekcijā apgalvo, ka Latvija ir pārāk maza, lai šeit veiktu vērienīgas koruptīvas darbības, Juta Strīķe norāda – veselības nozare un īpaši farmācija vienmēr tiek minēta kā korupcijas risku apvīta zona, neatkarīgi no valsts izmēra.
