Otrdien valdībā tika atbalstīti grozījumi Imigrācijas likumā, kuri citstarp paredz atbildību uzaicinātājiem - gan fiziskai, gan arī juridiskai personai - par to, ka valsts iestādes nav informētas par to, ka uzaicināto personu ieceļošanas vai uzturēšanās mērķis neatbilst vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim. Piemēram, persona, lai saņemtu īstermiņa vīzu, norādījusi, ka viņas ieceļošanas Latvijā mērķis ir tūrisma brauciens, taču vēlāk atklājas, ka brauciena patiesais mērķis bija īslaicīga nodarbinātība vai biznesa vides izpēte.
IeM likumprojekta anotācijā uzsver, ka šobrīd tieši juridiskās personas - ārzemnieku uzaicinātāji - visbiežāk savlaicīgi neiesniedz informāciju, piemēram, ka ārvalsts students nav uzsācis vai ir pārtraucis mācības vai to, ka ar darbinieku (ārzemnieku) pārtrauktas darba attiecības. Tādējādi, ja uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegtas patiesas ziņas, bet vēlāk šīs ziņas ir mainījušās un attiecīgā persona par šīm izmaiņām nav sniegusi informāciju, tad attiecīgā persona tiks saukta pie administratīvās atbildības.
Kontrolējot noteikumus par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos un tranzītu Latvijas teritorijā, robežsardze saskārusies ar to, ka uzaicinātājs nezina, kur atrodas uzaicinātais ārzemnieks, vai arī paskaidro, ka uzaicinātais nekad nav ieradies un atrodas jau citā Eiropas Savienības vai Šengenas līguma valstī. Robežsardze arī konstatējusi, ka Latvijā tiek dibināti fiktīvi uzņēmumi, kuru formāla pastāvēšana tiek izmantota, lai nodrošinātu uzaicinātājam (juridiskai personai) iespēju pieprasīt un saņemt Šengenas vīzu vai uzturēšanās atļauju Latvijā konkrētiem ārzemniekiem. Šiem ārzemniekiem jau sākotnēji bijis nolūks uzturēties kādā citā Šengenas līguma valstī pretrunā ar izceļošanas mērķi.
Uzaicinātāji bijuši arī starpposmi jeb "paskastītes", lai sekmētu ārzemnieku - nelegālo ieceļotāju vai viesstrādnieku - nokļūšanu ekonomiski un sociālekonomiski attīstītākajās Eiropas Savienības un Šengenas līguma valstīs. Tādējādi likumprojektā paredzēts noteikt jaunu administratīvo pārkāpumu un attiecīgu sodu - uzaicinātāja atbildību, ja noteiktās valsts tiešās pārvaldes iestādes nav informētas par to, ka vienas vai vairāku uzaicināto personu ieceļošanas vai uzturēšanās mērķis neatbilst vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim.
Vēl likumprojekts paredz noteikt atbildību ne tikai ārzemniekiem par Imigrācijas likumā noteikto tiesību uzturēties Latvijā pārkāpumiem, bet arī ES pilsoņiem. ES pilsoņiem administratīvā atbildība paredzēta par uzturēšanos Latvijā bez reģistrācijas apliecības, bet ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi, par uzturēšanos Latvijā bez derīgas uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Likumprojektā ir aktualizēta arī tiesību norma, kas paredz atbildību par nelikumīgu izkāpšanu krastā, ko izdara kuģa apkalpes locekļi vai pieļauj šā kuģa kapteinis. Kaut arī starptautiskie tiesību akti paredz tiesības jūrniekiem izkāpt krastā, Latvijai ir tiesības saukt kuģa apkalpes locekļus pie atbildības, ja viņi pārkāpj starptautisko tiesību aktu normas, piemēram, ja jūrniekam, izkāpjot krastā, nav derīga jūrnieka personas apliecība.
Saskaņā ar Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, likumprojektā sankcijas ir noteiktas naudas soda vienībās, šobrīd viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Plānots, ka grozījumi Imigrācijas likumā stāsies spēkā vienlaicīgi ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gadā.
