Tā sauktā duālā profesionālā izglītība līdz šim veiksmīgi darbojas Vācijā, kur profesionālo izglītību iegūst pat nedaudz vairāk nekā puse no tiem, kas vēlas mācīties. Tā ļauj jauniešiem līdzās mācībām vairāk laika pavadīt praksē. Latvijā pašlaik ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem Eiropā. Ogres valsts tehnikuma direktore Ilze Brante uzskata, ka Vācijas prakse risinātu virkni jautājumu, tai skaitā to, ka bez darba Latvijā ir trešā daļa jauniešu.
„Ja audzēknis strādā uzņēmumā un tajā paliek pēc izglītības iestādes beigšanas, tad tas ir solis uz bezdarba samazināšanu. Protams, viss atkarīgs arī no paša audzēkņa, jo mums visi labie audzēkņi tiek izķerti,” stāsta Brante.
Vācijā līdzās pāris dienām teorētisko mācību vairākas dienas nedēļā skolu audzēkņi pavada, praktizējoties darba vietā. Viens no uzdevumiem darba devējam, kas nodrošina šo iespēju, ir domāt arī par to, ka praktikants ir viņa topošais darba ņēmējs, tāpēc mērķtiecīgi var viņu sagatavot profesijai, nevis tikai nodrošināt praksi, kas citkārt varētu būt īsāka un ļautu jaunietim veikt tikai nelielus darbus. Bet valstij izglītība izmaksātu lētāk, jo nebūtu jāiepērk iekārtas, kuras nodrošinātu darba devēji. Latvijā Vācijas pieredze ir izvēlētais paraugs, uz ko tiekties.
Kā stāsta izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), tad Latvijai ir jāpievērš uzmanība profesionālās izglītības jautājumam, tādējādi būtu jāievieš Vācijas duālās izglītības modelis.Šajā gadījumā tiek runāts par valsti, kurai ir panākumi industriālās attīstības jomā, kā arī viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem Eiropas Savienībā. Duālā izglītība arī ir viens no iemesliem, kāpēc Vācijas bezdarba līmenis ir zems.
Martā labākie nodarbinātības rādītāji ir Vācijai, Austrijai, Nīderlandei, Luksemburgai. Latvija ar Portugāli, Kipru un Īriju dala pēdējās vietas. Vācijas Šlēzvigas-Holšteinas federālās zemes ministru prezidents Torstens Albigs uzskata, ka tieši profesionālās izglītības sasaiste ar darba tirgu nodrošina tik labus darba atrašanas rādītājus.
„Tie ir ļoti nozīmīgi soļi, lai nodrošinātu jauniešiem šajā reģionā izglītību un darbu. Vācija šajā jomā ir guvusi būtiskus panākumus. Tāpēc mēs arī labprāt savu pieredzi nodotu Latvijai, lai ar konkrētu rīcību palīdzētu samazināt jauniešu bezdarbu. Tā ir joma, kur ir nepieciešams ieguldīt visus spēkus, jo mums ir vajadzīgi jauniešu mūsu reģionā, mums ir vajadzīgi jaunieši pie Baltijas jūras, lai viņi nebrauktu prom, lai viņi strādātu šim reģionam un nodrošinātu izaugsmi un stabilitāti tieši šeit,” stāsta Albigs.
Duālā izglītība ļauj veidot ciešāku saikni starp izglītību un darba devēju, kā arī motivējošāku vidi. Tomēr pilnībā pārņemt praksi var būt neiespējami. Piemēram, Latvijā svarīgs būtu transporta jautājums, jo jauniešiem citkārt jāveic tāls ceļš no skolas līdz uzņēmumam. Nākamajā Eiropas Savienības budžeta periodā jauniešu bezdarba problēmas risināšanai atvēlēti 6 miljardi eiro. Šī nauda paredzēta, lai nesen izstrādāto Jauniešu garantiju programmu ieviestu reģionos, kur vismaz ceturtā daļa jauniešu ir bez darba, lai jaunie cilvēki varētu vai nu mācīties, vai iet praksē, vai strādāt. Kā norādījuši gan jomas eksperti, līdz šim par spīti deklaratīvajiem paziņojumiem, ka pēc skolas beigšanas iespējams iet praksē un vēlāk atrast darbu, situācija nav tik laba, - darba devējs nevēlas apmācīt un dot prakses vietu, ja tas viņam nav izdevīgi.
