Latvijā lielākā daļa daudzdzīvokļu ēku ir būvēta 20.gadsimta 70. un 80. gados, un tām steidzami nepieciešama renovācija. 2014.-2020.gada programmā finansējums paredzēts nedaudz vairāk nekā 1000 māju atjaunošanai.
„Projektā pusi finansē jeb dāvina Eiropas Savienība, 50% grantu un otra puse mājai ir jāaizņemas kādā no četrām Latvijas komercbankām,” skaidro AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš.
Nosiltināt māju par puscenu gan varēs vien tad, ja siltuma patēriņš pēc projekta īstenošanas nepārsniegs 90kwh/m2 gadā. Lielākā problēma gan esot iesniegto projektu kvalitāte. „Šobrīd statistika ir tāda, ka mēs 100% esam atdevuši atpakaļ, un viņi nāk pa jaunam, jo ir liela problēma. (..) Tehniskie speciālisti, kas izstrādā energoauditus, tehnisko apsekošanu un būvprojektu, savā starpā nekomunicē, bet šīs programmas ietvaros un vispār renovācijā visiem šiem speciālistiem ir savstarpēji jākomunicē,” klāsta Salmiņš.
Visaktīvāk par siltināšanu domājot liepājnieki, bet Zemgales reģionā iesniegts ap desmit projektu, no kuriem divus iesniedzis Jelgavas lielākais nekustamo īpašumu apsaimniekotājs NIP.
„Esam iesnieguši vēl divus, bet sagatavoti ir vēl astoņi. Ja mēs tā paskatāmies globāli uz visu pilsētu un ne tikai pilsētu, tad trešdaļa ēku jau kliedz pēc atjaunošanas,” uzsver Jelgavas NIP tehniskais direktors Oļegs Kukuts.
NIP programmu sauc par labu un saprotamu, taču ir jāveic liels skaidrošanas darbs, lai siltināšanai piekristu divas trešdaļas mājas iedzīvotāju, bet mazie apsaimniekotāji nereti līdz lemšanai nemaz netiek. „Energoaudits ir dārgs. Par to visu ir jāsamaksā no mājas naudas, un tikai tad mēs redzēsim, cik tas viss maksās, un tikai tad varēs iedzīvotāji lemt,” saka mājas vecākais Ēriks Indriksons.
Daudzīvokļu ēku renovācija ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tika uzsākta 2009. gadā. Šajā plānošanas periodā šim mērķim pieejami 166 miljoni eiro.
