Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus

Pirmdien aiz slēgtām durvīm Ministru kabinets vienojās, ka Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus divu gadu laikā.

Valdības sēdē, kurā no Nacionālās apvienības (NA) piedalījās tikai kultūras ministre Dace Melbārde, apvienībai bija atsevišķs viedoklis.

Nacionālā apvienība jau iepriekš iebilda pret iespējamo lēmumu par bēgļu uzņemšanu. Pēc koalīcijas sēdes Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA) uzsvēra, ka Nacionālā apvienība nepiekrīt šim gaidāmajam lēmumam. Lai gan Nacionālā apvienība nenoliedz, ka Itālijai un Grieķijai jāpalīdz ar bēgļu uzņemšanu, tomēr tā vēlas, lai Latvija pamato, ka mūsdienās tai ir atsevišķa pozīcija. Apvienība atsaucās uz Ungāriju, kura esot līdzīgi rīkojusies.

Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) pēc valdības sēdes  sacīja, ka jautājumā par bēgļu uzņemšanu netiek ņemta vērā Latvijas īpaša situācija – pēdējos gados samazinājies pamatnācijas pārstāvju skaits un ir viens no augstākajiem pirmās paaudzes imigrantu skaitiem Eiropā. 

„Vienotības” pārstāvji uzskata, ka Latvijai būtu grūti paskaidrot neiesaistīšanos programmā, jo Lietuva ir gatava uzņemt 370, bet Igaunija - 200 bēgļus.  

Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") norāda, ka šāda sevišķā situācija būtu jāpierāda. Turklāt konsultācijās ar pārējām Baltijas valstīm nav izdevies vienoties par atsevišķu pozīciju.

Straujuma arī pauž, ka šis neesot pirmais gadījums, kad kādai no koalīcijas partijām ir īpašais viedoklis, un tas esot normāls process. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība Iekšlietu ministrijas sagatavoto pozīciju atbalstīja, jo šajā jautājumā uzticoties premjerei, skaidro Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. 

Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”) pauda, ka būtu grūti paskaidrot citu valstu ministriem, kāpēc Latvijai ir atsevišķa pozīcija, kamēr pārējām Baltijas valstīm tādas nav.

„Sākotnēji Eiropas Komisija bija nākusi klajā ar kvotu sistēmu, kas paredzēja ilgtermiņā mums iesaistīties šajā pasākumā. Kā mēs zinām pirmais aprēķins bija 737 potenciālie bēgļi. Mums bija iekšlietu ministru padomē nopietna diskusija, ka šim principam jābūt brīvprātīgam nevis uzspiestam,” skaidroja Kozlovskis.

Viņš gan piebilda, ka bēgļu uzņemšana aizvien ir viens no īstermiņa risinājumiem. Divos gados būtu jāmazina un jāierobežo šī plūsma.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis par bēgļu uzņemšanu

    Šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt, cik bēgļu uzņemšana izmaksās. Tomēr Iekšlietu ministrija norāda, ka lielāko daļu no izdevumiem varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda ietvaros saņemtā vienreizējā maksājuma - 6000 eiro par katru pārvietoto personu.  

    Īsi pirms valdības sēdes arī koalīcijas partijas bija apspriedušas šo jautājumu. Divas no partijām – „Vienotība” un ZZS – atbalsta 250 bēgļu uzņemšanu divu gadu laikā. Savukārt NA pieturējās pie iepriekš paustā, ka Latvijai nebūtu jāuzņem bēgļi.

    ZZS valdes loceklis Edgars Tavars pauda uzticēšanos premjerei šajā jautājumā: „Mēs neesam klāt Eiropas līderu sanāksmēs un nezinām tos apstākļus un argumentus, ko nozīmētu nepiedalīšanās no ekonomiskajiem, sociālajiem un drošības aspektiem. Mums faktiski citas pozīcijas nav, kā atbalstīt premjeri un meklēt iespējami labāku risinājumu ar iekšlietu ministru.”

    Bēgļu skaita sadale starp ES valstīm aprēķināta atbilstoši katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita un iekšzemes kopprodukta īpatsvaram. Atbilstoši tam, Latvija varētu uzņemt 250, Lietuva – 370, Igaunija 200 bēgļus. Taču galīgie skaitļi vēl tiks apspriesti ceturtdien, kad dalībvalstu iekšlietu ministri plāno tikties Luksemburgā.

    Par to, kā bēgļi varētu iejusties Latvijā, sākot dzīvi no nulles, var spriest pēc tiem, kuri jau savā veidā to ir izmēģinājuši. Piemēram, kāda jauniete, kura Latvijā savulaik ieradusies no Indijas. Semi atbrauca pirms pusotra gada un ir lepna par to, ka spēj sevi uzturēt – gan mācās Tehniskajā universitātē, gan strādā kebabu ceptuvē.

    Latviešu valoda gan esot grūtākais pārbaudījums un arī galvenais šķērslis bēgļiem, kas šeit ierastos. „Nē, viegli viņiem nebūs! Ja tu proti latviešu vai krievu valodu, tad tu darbu vari atrast. Toties salīdzinot ar citām valstīm Latvijā viss ir pietiekami lēts. Tomēr cilvēkiem no trešajām valstīm tikt pie darbavietas nav viegli!” saka Semi.

    Viņai patīk gan Latvijas cilvēki, gan ātrais internets, gan, atšķirībā no daudziem dienvidniekiem, arī Latvijas klimats esot daudz labāks par Indijas neciešamo karstumu.

    Vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji vienojušies, ka nākamajos gados Eiropas valstīs būs jāuzņem 60 000 bēgļu. No tiem 40 000 cilvēku jau ir nonākuši Grieķijā un Itālijā, un vēl 20 000 bēgļu Eiropa uzņems no nometnēm, kuras atrodas ārpus ES.

    Taču ES līderi nevienojās par konkrētiem skaitļiem, cik bēgļu kurai valstij būtu jāuzņem. Līdz jūlija beigām par jau konkrētām tā saucamajām kvotām katrai valstij būs jāvienojas ES valstu iekšlietu ministriem.

    Savukārt iepriekš tika apspriesta iecere par obligātajām bēgļu kvotām, paredzot, ka Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064. Virkne valstu, tostarp Latvijas valdība iebilda pret obligātajām bēgļu kvotām, uzsverot, ka bēgļi jāuzņem pēc brīvprātības principa.

     

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti