Intervijā Latvijas Radio premjere skaidroja, ka bēgļu uzņemšana ir viens no posmiem migrācijas jautājumu risināšanā, tostarp ir robežu aizsardzība un bēgļu atgriešana mītnes zemē. Viņas ieskatā visām valstīm ir jāuzņemas solidāra atbildība, un viņa neredz, kā būtu iespējams izvairīties no tās.
Ienākot bēgļiem Latvijā, viņiem būs jāmācās latviešu valoda un jānonāk darba tirgū, pauda Straujuma, gan piebilstot – vēl ir daudz risināmu jautājumu un šis process būs garš.
Arī viņas partijas biedrs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda atbalstu bēgļu uzņemšanai, turklāt pašlaik kvotas nav obligātas, bet gan brīvprātīgas. Viņš norādīja, ka bēgļu plūsma pašlaik Eiropā ir viens no četriem izaicinājumiem, tostarp ir arī terorisms, attiecības ar austrumu kaimiņu Krieviju un ekonomiskā situācija dienvidos.
Pašlaik viedokļi par bēgļu uzņemšanu koalīcijā krasi atšķiras, un to sacīja arī Straujuma, cerot gan, ka izdosies vienoties.
Viedokļu atšķirību intervijā LTV raidījumā „Rīta Panorāma” apliecināja Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), sakot, ka Latvija un Igaunija ir īpašā situācijā, jo vēsturisku notikumu gaitā pamatiedzīvotāju īpatsvars ir būtiski sarucis. Viņš arī norādīja uz Eiropadomes secinājumiem, kas pieļaujot specifiskas situācijas. Tādējādi Parādnieks uzskata, ka Latvijai nebūtu jāuzņem bēgļi.
Deputāts arī piebilda, ka bēgļu uzņemšana Eiropas Savienības (ES) valstīs kopumā nerisina problēmu ar imigrantu plūsmu.
Taujāts par koalīcijas stabilitāti kontekstā ar krasi atšķirīgiem viedokļiem bēgļu jautājumā, Parādnieks uzskata, ka situācija ir stabila.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji vienojušies, ka nākamajos gados Eiropas valstīs būs jāuzņem 60 000 bēgļu. ES valstu līderi ir spējuši vienoties par to, ka atslogos Itāliju un Grieķiju, kuras patlaban uzņem vislielāko bēgļu skaitu, un visā Eiropā sadalīs 40 000 cilvēku, kuri jau ir nonākuši abās iepriekš minētajās valstīs. Tas būs jāveic tuvāko divu gadu laikā. Vēl 20 000 bēgļu Eiropa uzņems no nometnēm, kuras atrodas ārpus ES, piemēram, Jordānijā, kur ir slikti apstākļi, ārkārtīgi liels cilvēku daudzums un kur jau gadiem bez izglītības aug bērni.
Taču ES līderi nevienojās par konkrētiem skaitļiem, cik bēgļu kurai valstij būtu jāuzņem. Līdz jūlija beigām par jau konkrētām tā saucamajām kvotām katrai valstij būs jāvienojas ES valstu iekšlietu ministriem.
