Zinaīda Blūma tagad pasaulē skatās, pateicoties cita, jau miruša cilvēka orgānam. Viņai ir pārstādīta acs radzene.
"Agrāk, pirms operācijas, es gāju pa ielu, un man kāds nāca pretī, es neredzēju, vai tas ir vīrietis, vai sieviete. Neredzēju! Bet tagad es ne tikai to redzu! Es redzu, kas mugurā, es tagad brīnišķīgi redzu jūs un pat jūsu kleitas strīpiņas varu izskaitīt!" saka Zinaīda.
Radzenes pārstādīšanas gadījumā donora un saņēmēja saderība īpaši noteikta netiek, jo radzenei nav asinsvadu. Galvenais, lai tā ir dzidra un vesela. Arī pati operācija nav īpaši sarežģīta. Duļķainā radzene tiek aizstāta ar jauno. Operāciju gaida apmēram simt pacientu.
"Es šeit esmu viena. Bet tas ir tikai patlaban. Tādu kā es ir ļoti daudz! Un šo cilvēku pateicība un prieks ir neizmērojami!" uzsver Zinaīda.
Radzenes transplantācija nepieciešama gan cilvēkiem gados, kuri zaudē redzi, gan tiem, kuri traumē aci.
"Iedurot ar zīmuli acī, vai ar šķērēm, kad nevaram šo defektu slēgt un acs tek laukā, tad vienīgais veids, kā šo procesu apturēt un aci saglābt, ir uzlikt citu radzeni. Mākslīgās nav izgudrotas, pie tā tiek strādāts, tāpēc mums nepieciešams ņemt šo radzeni no kāda, kas ir miris," skaidro Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska.
Atļauju radzenes iegūšanai lūdz transplantologi, un tas nereti izsauc mirušā cilvēka piederīgajos dusmas un neizpratni. Tuvinieks tikko aizgājis, bet svešs zvanītājs vaicā viņa attieksmi pret audu ziedošanu.
"Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrs mums paziņo par potenciālo donoru. Tie ir jau miruši cilvēki, pēc būtības ķermenis, līķis un mēs pārbaudām reģistru, meklējam radiniekus un veicam telefoniskas intervijas," stāsta Nacionālā transplantācijas koordinācijas centra vadītājs Jurijs Bormotovs.
Radiniekiem vaicā, kāda bija mirušā attieksme pret orgānu pārstādīšanu. Tāpat ārsti apliecina, ka izņemtos audus aizstās ar protēzēm un mirušā izskats nemainīsies.
"Vai netiks izkropļots ķermenis, tas ir biežākais jautājums. No vienas puses, cilvēki varētu būt šokā, bet mums jāizpilda likums un jādara savs darbs, un atsaucība ir pozitīva. Cilvēki saprot. Kad stāstam, ka varam izglābt dzīvības, cilvēki lielākoties piekrīt," norāda Bormotovs.
"Mums jebkuram tas var notikt, trauma, avārija vai iekaisums. Un mums pašiem var vajadzēt. Tāpēc ir jābūt gatavam arī, ka pavaicā - vai radinieka orgānam nedot vēl vienu dzīvi?" uzsver Laganovska.
Latvijā turpinās arī orgānu transplantācijas. Šonedēļ radzenes, nieres un aknas tika iegūtas kāda donora operācijā Austrumu slimnīcā. Nieres un radzenes pārstādīja Latvijā. Taču, tā kā nevienam gaidīšanas rindā esošajam nebija saderība ar donoru, aknas transplantologi nogādāja Viļņā un pārstādīja tur. Lai taupītu tik dārgās minūtes, orgānu veda ar helikopteru.
