Pēc Saeimas komisijas vēstules Lielbritānijas parlamentam, par Lailas Brices un viņai atņemtās sešgadīgās meitiņas lietu ieinteresējies viens no lielākajiem Lielbritānijas dienas laikrakstiem "The guardian". Rakstā pieminēta arī citu Eiropas valstu neapmierinātība ar Anglijā īstenoto bērnu aprūpes politiku.
"Tiesu varu, protams, šī vēstule nevar ietekmēt un tiesa lems, izvērtējot pašas lietas apstākļus, bet ir pozitīvi, ka ir pievērsta Lielbritānijas sabiedrības uzmanība," sacīja Latvijas vēstnieks Anglijā Andris Teikmanis.
Laikraksts gan norādījis arī uz faktiem, kas Latvijas publiskajā telpā līdz šim nav izskanējuši. Tas vēsta, ka bez epizodes, pēc kuras Bricei bērns atņemts, jo uz pāris stundām atstāts bez uzraudzības,
viņa sociālo dienestu uzmanību piesaistījusi jau iepriekš, piemēram, ar bērnu ratiņos atrodoties uz ielas basām kājām un alkohola reibumā.
Laila pati šos apgalvojumus noliedz un gatavojas drīzumā gaidāmajai apelācijas tiesas sēdei. Iebildumus par starptautisko nolīgumu pārkāpumiem iesniegusi arī Latvijas vēstniecība Anglijā. Pēdējā laikā tai arvien biežāk nākas iesaistīties gadījumos, kad britu sociālie dienesti izņem bērnus no tur dzīvojošo Latvijas pilsoņu ģimenēm.
"Pagājušogad tādi bija 89, gadu iepriekš tādu bija uz pusi mazāk, ap 40, šogad pirmajos pāris mēnešos ir jau 15 tādi gadījumi. (..) Šis gadījums pašlaik mums ir zināmais vienīgais, kad adopcija notiek bez vecāku piekrišanas," skaitļus nosauc Teikmanis.
Latvijā tik ierastā situācija, kurā ceturtās klases bērns viens pats dodas uz skolu, Anglijā ir nepieļaujama, skaidro Tieslietu ministrijā (TM), uzsverot, ka tur bērnu bez uzraudzības nedrīkst atstāt līdz pat 12 gadu vecumam. Tomēr galvenais iemesls, kas piesaista britu sociālo dienestu uzmanību latviešu ģimenēm, neesot atšķirības likumos, bet domāšanā.
"Pat ja tu biji atstājis bērnu uz 10 minūtēm, 20 minūtēm, stundu, trijām, nav svarīgi. Tas, kas varēja notikt piecās minūtēs, varēja notikt arī trīs stundās.
Svarīgākais ir tas, ka tu iedomājies pakļaut bērnu riskam. Pat ja nekas nenotika, bet tu pakļāvi, jo prioritazēji savas intereses kaut kur steigties, uz darbu, veikalu, aptieku, vienalga, bet tu pakļāvi, nezinot, kas var notikt.
Un kur ir garantija, ka nākamreiz kaut kas nenotiks, kad tu viņu tā atstāsi?" domāšanas veidu Anglijā skaidro TM Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra.
Tāpat Anglijā tiek uzskatīts, ka bērnu tiesību aizsardzība ir visas sabiedrības pienākums, tāpēc vecākiem publiskā vietā, asi sabarot savu bērnu, jārēķinās ar apkārtējo aizrādījumiem.
"Lielākā daļa tās lietas, kas mūsu redzes lokā ir bijušas, agrāk vai vēlāk arī Latvijā būtu nonākušas redzes lokā, tikai tur, tajā valstī, kur, iespējams, ir augstāki standarti bērnu uzraudzības un aprūpes jautājumos, viņi ātrāk var nonākt sociālo dienestu redzeslokā," raidījumam "Panorāma" sacīja TM pārstāvis Skudra.
Ne tik regulāras, bet krietni sarežģītāk risināmas ir latviešu ģimeņu problēmas ar norvēģu sociālajiem dienestiem. Tā kā Norvēģija nav Eiropas savienības valsts, uz to neattiecas likums, kas paredz bērnu pēc izņemšanas no ģimenes primāri censties nogādāt pie radiem vai draugiem izcelsmes valstī.
