SC sevi slavina; citi norāda uz svešu spalvu piesavināšanos
„Galvenais par ko mēs tiešām priecājāmies, ka mums izdevās Rēzekni pagriezt no stagnācijas uz attīstību,” saka Bartaševičs. Viņš saka, ka, renovējot katlu mājas un veicot darbus, ir sarukuši siltuma tarifi. Aptaujātie rēzeknieši gan nav pamanījuši siltuma tarifu kritumu. Iespējams, tādēļ, ka tas nav bijis tik būtisks, lai to ievērotu.
„Otrais svarīgākais uzdevums, manuprāt, ko paveicām ir ceļu remonts. Sākot no 2000. līdz 2008.gadam bija paveikts par pusotru gadu mazāk darbu nekā (par pēdējiem četriem gadiem),” lepojas Bartaševičs. Šīs domes sasaukuma laikā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti viens no lielākiem- Austrumlatvijas koncertzāle „Gors” tulkojumā no latgaliešu mēles - gars, radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļš”, „Atbrīvošanas aleja”. Arī šos projektus Bartaševičs pieraksta savas domes nopelniem. „Mēs pieņēmām lēmumu būvēt vai nebūt [koncertzāli „Gors”],” akcentē Bartaševičs.
Šim viedoklim gan ir pretargumenti. Gan rēzeknieši, gan nosacītajā opozīcijā esošie politiķi to apšauba. Jurijs Petkēvičs no „Vienota Rēzekne” saka, ka kultūras objekti ir būvēti šajā sasaukumā, taču aizsākti iepriekšējā posmā. Arī citi norāda, ka SC lepojas ar svešiem lauriem. Žurnāla A12 galvenā redaktore uzsver, ka vēl pirms iepriekšējām vēlēšanām Bartaševičs uzsvēris, ka vairāk jāattīsta uzņēmējdarbība un jauna koncertzāle esot vajadzīga kā „sunim piektā kāja”. Viņa arī uzsver, ka vadības stils nereti ir padomisks, stīvs, pareizs, un tas atstāj iespaidu uz pilsētu.
Arvien mazāk iedzīvotāju, orientācija uz Krieviju
Pavisam nesen - Vasarsvētkos - bija lielās koncertzāles „Gors” ieskaņas koncerts. Atsauksmes dažādas. Citi lepojas ar to, ka Latgalei nu ir sava koncertzāle, citi norāda, ka lietderīgāk būtu šo naudu - vairāk nekā 10 miljonus latu - ieguldīt bezdarba mazināšanā, kas Rēzeknē marta sākumā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem bija par 50% augstāks nekā Latvijā un par 50% augstāks nekā kaimiņpilsētā Daugavpilī, pārsniedzot 20%.
Domes prioritāšu sarakstā bezdarba likvidēšana vai ierobežošana nav minēta. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pilsētu atstāj arvien vairāk iedzīvotāju. Pēdējos trijos gados, ik gadu aizbrauc ap 500 cilvēku. Pēc pēdējiem skaitīšanas datiem uz pērnā gada janvāri Rēzeknē dzīvo vairāk nekā 33 000 iedzīvotāju, 47% krievi, 44 % latvieši. Salīdzinot ar Daugavpili, Rēzkene ir latviskāka pilsēta, jo Daugavpilī latvieši ir tikai 18%.
Uzrunātie lielo uzņēmumu vadītāji nelabprāt vērtēja domes darbu uzņēmējdarbības veicināšanā un darbavietu radīšanā Rēzeknes dzirnavnieka vadītājs Arvīds Zelčs krustpunktiem vien norādīja, ka politikā nejaucas.
Līdzīgi kā Rīgā arī Rēzeknē, kur pie varas ir saskaņas centrs var vilkt paralēles saimniekošanas stilā. Tiesa, Rēzekne procentuāli no sava budžeta tik daudz naudas nenoēd kā Rīga, jo apgūst vairāk Eiropas projektus un iegulda naudu attīstībā.
Rēzeknē ir Augstskola, kas varētu būt labs atbalsta punkts vai sabiedrotais domei un uzņēmējiem jaunu darbavietu radīšanā. Taču sadarbība nenotiek. Iespējams tādēļ, ka pilsētas mēram Bartaševičam un universitātes rektoram Edmundam Teirumniekam ir atšķirīgs skats uz Rēzeknes attīstību un virzību. Arī Teirumnieks kandidē šajās vēlēšanās.
Jaunais rakstnieks Oskars Orlovs uzskaita vairākus aspektus, kas viņam nepatīk Bartaševiča vadībā. „Smieklīgi tas, ka pašreizējā dome to parāda, ka tas ir tās pašreizējais dūzis. Lai gan pašreizējā dome to pagriež tā, ka tas ir viņu treknākais dūzis, jo cik atceros, viņi teica, ka visu naudu vajag pensionāriem un maizītei (..) Vēl man nepatīk, ka pašreizējā vara skatās austrumu virzienā, lai, kā tas viņiem nepatīk. Arī pašvaldībā lielākoties visas sarunas ir krievu valodā,” saka Orlovs.
Austrumlatvijas koncertzāli „Gors”, ko rēzeknieši paspējuši nezin kādēļ jau nosaukt par Latgales vēstniecību, paredzēts atklāt maija beigās, tātad tieši pirms vēlēšanām, kas būs 1.jūnijā.
Amatos „savējie” – profesionāļi vai diletanti?
Saskaņas centrs pie varas esot nomainījis lielo uzņēmumu vadītājus pret savējiem, kas nereti, kā, paši atzīst, nav attaisnojies. Tā tas noticis arī ar Rēzeknes slimnīcas vadību. „Krustpunktiem” gan saruna ar ārstniecības iestādes vadību nav sanācis.
To, ka ar kapitālsabiedrību pārvaldību „saskaņiešiem” nesokas, atzīst arī vietējais aktīvists Aivars Salmanis. „Principā ir brutāli pārņemta vara. Nomainīti pret savējiem vai pēc principa – liekam lielāko kretīnu!” saka Salmanis. Tikmēr Domes mērs Aleksandrs Bartaševičs noliedz, ka bezmērķīgi būtu nomainīti vadītāji domes kapitālsabiedrībās. „Es ne pret saviem cilvēkiem nomainu, bet pret profesionāļiem un cilvēkiem ar labāku reputāciju,” atteic Bartaševičs.
Slimnīcas vadītāja Diāna Gavare – Karpova nedomā atjaunot amatā galveno ārstu Jāzepu Korsaku, lai gan apgabaltiesa atzinusi, ka viņš atbrīvots nepamatoti. Korsaks tagad strādā par sanitāru morgā. Bartaševičs saka, ka tas jautājums neesot viņa kompetencē, tas esot Gavares-Karpovas ziņā.
Pašreizējais mērs savu krēslu nedomā tik viegli atdot . Viņš kandidē arī šajās vēlēšanās ar numuru 1 saskaņiešu sarakstā. Skaitliskā izteiksmē šajās vēlēšanās viņam būs mazāka konkurence 11 saraksti 155 kandidāti, iepriekšējās vēlēšanās kandidātu skaits pārsniedza divus simtus.
Orlovs paredz, ka SC atkal uzvarēs pašvaldību vēlēšanās. „„Gora” prezentācijā nav nejaušs datums izvēlēta. Uz to viņi sliecas – vairāk krievvalodīgie, un šie visi it kā paveiktie varoņdarbi – tos viņi sev pieskaita, nevis iepriekšējām domēm,” saka Orlovs. „Patiesība ir tāda, kāda tā ir. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka Rēzekne ir skaista pilsēta,” saka Salmanis, piebilstot, ka tajā ir daudz gudru un labu cilvēku un vienu dienu Rēzekne kļūs par pilsētu Latgales sirdī.
