Viena no galvenajām starptautiskā pētījuma par ehinokokiem suņos idejām ir informēt sabiedrību par šīs slimības bīstamību arī cilvēku veselībai. Mīluļu saimniekiem jārūpējas arī par sevi, uzsver veterinārārste Rita Gabrusāne-Bogdanova no Rēzeknes.
Ehinokokoze ir viltīga iekšējo orgānu saslimšana, kas cilvēkos bez pazīmēm var attīstīties līdz pat desmit gadiem. “Kad tikko es sāku strādāt savā veterinārajā praksē, mums bija gadījums, ka tieši kolēģe bija saslimusi ar ehinokokozi. Īstenībā iznākums traģisks, operācija bija un komā tika,” stāsta veterinārārste.
Tikmēr “Bior” Parazitoloģijas grupas vadošā pētniece Gunita Deksne skaidro, kā šie parazīti nokļūst no mājdzīvnieka pie cilvēka: “Pat tad, kad sunim būs diezgan daudz šo tārpu zarnās, viņam var nebūt klīnisko pazīmju. Bet ar šiem tārpiem vēderā suns ar fekālijām ārējā vidē izdala citu parazītu attīstības stadiju, kura tātad ir spējīga invadēt cilvēkos.”
Lai piedalītos pētījumā, suņa saimniekam jāaizpilda valsts zinātniskā institūta “Bior” mājaslapā atrodamā anketa un suņa fekāliju paraugi jānogādā pieņemšanas kabinetā, kas atrodas teju visās Latvijas pilsētās. Izmeklējumi notiek bez maksas un ir anonīmi.
Pagaidām aktivitāte ir zema. Arī uzrunātie suņu saimnieki kameras priekšā runāt atteicās, taču atzina, ka iepriekš nebija par pētījumu dzirdējuši.
“Cilvēki ļoti maz joprojām zina, kaut arī ikdienā par to tiek stāstīts ļoti bieži. Saslimst no 10-15 cilvēkiem uz 100 000. Tas ir īstenībā daudz. Lietuvā sasniedz līdz pat 50 cilvēkiem,” norāda veterinārā centra “AnRiVet” vadītāja Rita Gabrusāne-Bogdanova.
Īpaši pētījumā aicināti piedalīties Latgales iedzīvotāji, jo tur nesen lauksaimniecības dzīvniekos atklāta jauna ehinokoku suga. Pirmajos paraugos ehinokoki nav atklāti, bet 13% gadījumu konstatēti citi patogēni.
“Kriptosporīdijas un žiardijas patiesībā cilvēkiem ierosina nepārejošu caureju. Šī slimība būs tieši saistīta ar to, ka neesam nomazgājuši rokas pēc suņa glaudīšanas vai nu esam padzērušies nevārītu krāna ūdeni,” stāsta Deksne no “Bior”.
“Dārzeņus, augļus mēs visus mazgājam, protams, jo mēs nezinām, kurā brīdī paskrējis garām tas suns, kaķis vai tā pati lapsa. Palielinām to biežumu antiparazitārās programmās – nevis reizi pusgadā veicam, bet ik pēc četriem mēnešiem,” iesaka veterinārārste.
Sabiedrībai zinātnieki atgādina par personīgās higiēnas ievērošanu, kā arī iesaka vismaz reizi gadā veikt iekšējo orgānu ultrasonogrāfiju. Paraugi “Bior” tiks pieņemti līdz oktobra beigām, un, balstoties uz tiem, taps zinātniskās publikācijas, lai par ehinokokozi informētu plašāk.