Arī šogad bezdarbniekiem būs pieejams atbalsts reģionālajai mobilitātei. Tas nozīmē, ka turpināsies 2013.gadā ieviestā bezdarba apkarošanas programma, kad bezdarbnieks, atrodot darbu, kas atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no mājām, pirmajos četros mēnešos var saņemt pabalstu, kas segtu vai nu dzīvošanu darba vietas tuvumā, vai arī transporta izdevumus.
Latgalē vairumā lauku novados šo iespēju izmantojuši vien daži bezdarbnieki, galvenie argumenti - pabalsts nesedz izdevumus, lai mērotu ceļu līdz darbam, sabiedriskais transports nav tik pieejams, un arī alga nav tik liela, lai upurētu savas ģimenes attiecības.
Pieredze liecina - lai izmantotu šo iespēju strādāt citā pilsētā, cilvēkam ģimene ir jāpamet visas nedēļas garumā, kas nereti ved pie ģimenes saišu sarāvuma.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī pērnā gada nogalē bija 8,3% jeb gandrīz 80 tūkstoši iedzīvotāju. Piemēram, Rīgā vai Zemgalē bezdarba līmenis bija 5% un 8%, bet Latgalē - gandrīz 18%.
Tuvu augstākajam bezdarba līmenim ir vairāki Nodarbinātības valsts aģentūras Preiļu nodaļas pārraudzībā esošie novadi, stāsta nodaļas vadītāja Vija Jakimova. Tieši šiem, lielākoties lauku novadiem, arī 2013.gadā radīta programma, lai veicinātu darba spēka mobilitāti reģionos ārpus Rīgas un mazinātu bezdarba līmeni, īpaši ilgstošo bezdarbnieku skaitu, kas ir virs 60% no kopējā bez darba palikušo skaita.
Mobilitātes programma nav devusi gaidīto rezultātu, šogad Preiļu reģionā tikai četri bezdarbnieki izmantojuši šo iespēju, līdzīga situācija krietni lielākajā Daugavpils novadā, un diez vai situācija šogad mainīsies, secina novada domes sociālās nodaļas vadītāja Anna Jegorova.
Mobilitātes programmu izmantoja tikai vīrieši, taču atsauksmes un rezultāti nesasniedz gaidīto, ir ģimenes, kas programmas dēļ vairs nedzīvo kopā, secina Anna Jegorova.
„Protams, nav jāsēž uz vietas, jo, kā vēsta tautas paruna, zem stāvoša akmens ūdens netek, tomēr mūsu ģimenes gadījumā tie bija vieni zaudējumi un parādu uzkrājumi,” stāsta bezdarbnieks Andrejs.
Jau pēc pirmā nostrādātā mēneša, saņemot minimālo algu, viņš nav saredzējis jēgu un pienesumu ģimenei, tāpēc izlēmis labāk doties peļņā uz ārzemēm.
Mobilitātes programma lielākoties ir tikai iespēja neaiziet no darba aprites, nezaudēt iemaņas un izrauties no bezdarbnieka rutīnas, analizējot interesi par šo programmu, secina Anna Jegorova.
Arī šogad reģionālā mobilitātes programma kā viena no bezdarba mazināšanas aktivitātēm turpināsies. To paredz valdībā apstiprinātie noteikumi „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" īstenošanai.
Tas paredz līdz 2023.gadam subsidētās darbavietās iesaistīt aptuveni 4,7 tūkstošus bezdarbnieku, bet šīs aktivitātes izmaksās gandrīz 30 miljonus eiro.
