Viņš atzina, ka lielāka uzmanība ceļu atjaunošanā tiek veltīta valstiski svarīgākiem ceļiem, kamēr reģionālie ceļi paliek otrajā plānā. Tiesa, arī tikai daļēji. Arī reģionālajiem ceļiem jābūt tik labā stāvoklī, lai bērni nokļūtu skolās vai ātrā palīdzība nokļūtu līdz pacientam.
Lange norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc ceļus neizdodas atjaunot tik ātri, cik tie sabrūk, ir nelielais Latvijas iedzīvotāju skaits. Valstī ir 1,1 kilometrs ceļa uz vienu kvadrātkilometru, kas atbilst vidējam Eiropas Savienības līmenim. Taču Nīderlandē, kam ir uz pusi mazāka teritorija, ir septiņas reizes lielāks iedzīvotāju skaits. Tādējādi tur viena kilometra ceļa uzturēšana ir uz daudz vairāk iedzīvotāju pleciem nekā Latvijā.
Lange arī piebilda, ka pēdējā laikā ceļu būvnieki ir būtiski uzlabojuši sava darba kvalitāti un arvien mazāk ir tādu ceļu, pēc kuru būvniecības būtu nopietnas pretenzijas pret pabeigtā darba kvalitāti. „Būvnieki tiešām ir pielikuši un tiešām šī kvalitāte pieaug,” teica Lange. Daļēji šādas pārmaiņas izskaidrojamas arī ar faktu, ka daļa būvnieki nopirkuši jaunu tehniku.
