Šengenas zonas valstu ārējās robežas rūpīgi kontrolējot, lai tās nešķērso zagti transportlīdzekļi vai cilvēki ar viltotiem dokumentiem, vai tādi, kuriem ir ceļošanas liegumi. Savukārt Igaunijā cilvēki Krievijas pierobežā var uzturēties brīvāk, lieki nekavējot laiku atļauju saskaņošanā.
Reinis Bigačs ir aktīvs atpūtnieks un ar kompāniju aizvadītajās brīvdienās devās nelielā iekšzemes ceļojumā uz Daugavpils novada Riču ezeru. Atpūtniekus pārsteigusi robežsardzes kontroles sistēma, kas liek izņemt īpašu atļauju jeb caurlaidi, kas jāgaida veselas trīs dienas, lai varētu uzturēties pie Šengenas ārējās robežas. „Es esmu ceļotājs, kam patīk spontānas lietas. Sanāk, ka es esmu vēlamāks ārvalstīs nekā šeit. Igaunijā tas ir vienkāršāk,” saka Bigačs.
Ceļotāji ar pārbaudi gan nesaskārās, bet Bigačs pārliecināts, ka tikpat labi kontrolēt varētu, vienkārši ikvienu lūdzot uzrādīt dokumentus. Tāpat vienam no atpūtniekiem atļauju robežsardze nevarēja izsniegt uz vietas.
Latvijā gadā vidēji tiek izsniegts ap 6000 terminēto caurlaižu Baltkrievijas vai Krievijas pierobežas zonā, īpaši vasaras sezonā, kad cilvēki izmanto iespēju, lai atpūstos pie dabas, makšķerētu vai medītu. Par režīma pārkāpumu paredzēta arī administratīvā atbildība - brīdinājums vai sods līdz 150 latiem.
Robežsardzes robežuzraudzības nodaļas priekšnieks Agris Čubars norāda, ka caurlaides izsniegšanai pāris dienas vajadzīgas, lai pārbaudītu personu datus citās sistēmās. „Varētu būt nelikumīga cilvēku pārvešana pāri valsts robežām, kontrabanda, nelikumīgas darbības ar psihotropajām vielām, ieročiem, sprāgstvielām,” saka Čubars.
Savukārt Igaunijas nelielajā Šengenas zonas ārējā pierobežā iedzīvotājiem neprasa nekādas atļaujas. Tiesa gan, divas trešdaļas no robežas ar Krieviju ir ezeri un upes. Iedzīvotājiem ir jāsaskaņo sava uzturēšanās šajos ūdeņos ar robežsardzes staciju, bet tas noteikti neprasa trīs dienas, skaidro Igaunijas robežsardzes pārvaldes civiliedzīvotāju nodaļas virsnieks Tarmo Normaks. „Mums nav šādas sistēmas. Jums nevajag nekādu atļauju, ja vēlies pietuvoties robežai uz sauszemes līdz 10 metru attālumam. Bet, ja kāds vēlas makšķerēt vai peldēt robežas ūdenstilpēs, tajā brīdī ir jāpiezvana robežsardzes stacijai un jāpaņem līdzi personu apliecinoši dokumenti,” norāda Normaks.
Latvijas robežsardze gan norādīja, ka nākotnē caurlaides varēšot pieprasīt un saņemt elektroniski portālā latvija.lv, bet gaidīšanas laiks tāpat, visticamāk, saglabāšoties līdz trīs dienām.
