Sākotnēji Kurzemes Provinces muzejs atradies Stefenhāgena grāmatu spiestuves ēkā, bet vēlāk netālu no pašreizējā Jelgavas kultūras nama pēc Vilhelma Neimaņa projekta uzbūvēta jauna ēka, kas ļoti atgādinājusi mūsdienu Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
“Bija tematiskā struktūra. Māksla, aizvēsture, arheoloģija, dabas zinātņu nodaļas, jo toreiz bija uzskats, ka plaši un vispusīgi jāizglīto visās jomās,” pastāstīja izstādes kurators, vēsturnieks Aldis Barševskis.
Otrā Pasaules kara laikā ēka tika pilnībā nopostīta, bet daļa eksponātu ir saglabājušies gan Ģederta Eliasa muzejā, kas ir Kurzemes Provinces muzeja darbības turpinātājs, gan daudzos citos muzejos Latvijā un arī ārpus tās. Atzīmējot Kurzemes Provinces muzeja 200. gadskārtu, daļa no tā laika eksponātiem apkopota apjomīgā izstādē.
“Šī izstāde ir mazs atmiņu krājums, mazs atmiņu albums par to, kas kādreiz ir bijis.Tad, kad Kurzemes Provinces muzejs tika izveidots 19. gs vidū un piedzīvoja savu, kā teikt, ziedu laiku 19. un 20. gadsimta mijā, un tāds vēl bija skatāms līdz Otrajam pasaules karam, tā bija liecība Kurzemes hercogistes varenībai,” uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Izstādē apskatāmi gan ap 200 gadus seni putnu un dzīvnieku izbāzeņi, gan gleznas, kuru mājvieta tagad ir Poznaņā, gan dažādi dokumenti un medaļas. Viens no eksponātiem ir Jelgavas Zaļās gvardes karogs, kuru Nacionālais vēstures muzejs atļāvis izstādīt tikai nedēļu, jo tam esot nepieciešams īpašs apgaismojums. Pēc ilgu gadu darba pirmoreiz izstādīta arī restaurētā glezna ''Ungāru Nacionālā revolūcija 1848. gadā'', kuru pasūtītājs grāfs Rīdigers novēlējis Kurzemes Provinces muzejam.
Kā uzsvēra muzeja restauratore Saiva Kuple, šī glezna ir vērtīga tieši kultūrvēsturiskā aspekta un iesaistīto personu dēļ.
Izstāde Ģederta Eliasa muzejā būs apskatāma līdz februārim.
